ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 122



                                               

Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)

1215. gada igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu notika 1215. gada otrajā pusē kā atmaksas karagājieni par krustnešu postījumiem tā paša gada sākumā Ridalā un Sakalā. Tajā piedalījās sāmsaliešu, ridaliešu, sakaliešu un ugauņu karaspēki. Sāmsali ...

                                               

Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)

1219. gada karagājieni uz Jervu un Viruzemi notika 1219. gada rudenī Cēsu Zobenbrāļu ordeņa mestra Rūdolfa vadībā. Tajā bez krustnešiem piedalījās arī viņu sabiedrotie līvu, letu un sakaliešu karavīri. Karagājiena mērķis bija izpostīt Jervas zemi ...

                                               

Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)

1215. gada karagājieni uz Ridalu un Sakalu notika 1214./1215. gada ziemā un pavasarī pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās ap 3000 krustnešu un ap 3000 viņu sabiedroto Gaujas un Daugavas līvu un letu, ko vadīja Tālivalža dēli, kā arī Zo ...

                                               

Karagājiens pret žemaišiem (1252)

1252. gada karagājiens pret žemaišiem notika 1252. gadā pēc tam, kad Lietuvas karalis Mindaugs bija atdāvinājis Livonijas ordenim nekristītās žemaišu zemes kā vasaļa tiesu. Žemaitijas pakļaušanai sasaukto Livonijas ordeņa karaspēku vadīja Vācu or ...

                                               

Karagājiens pret žemaišiem (1255)

1255. gada karagājiens pret žemaišiem notika 1255. gadā pēc tam, kad žemaiši sava karavadoņa Alemaņa vadībā iebruka Kurzemē, lai atriebtos kuršiem, kas bija kristījušies un padevušies Vācu ordeņa virskundzībai. Atbildes sirojumam Livonijas ordeņa ...

                                               

Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)

1224. gada karagājiens uz Hariju un Jervu un kauja pie Lohu pils notika 1224. gada janvārī pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās arī Zobenbrāļu ordenis, līvi un leti. Sākumā karagājiens bija iecerēts pret Tērbatas pili, kur krievi bija ...

                                               

Karagājiens uz Jersiku (1209)

1209. gada karagājiens uz Jersiku notika 1209. gada rudenī pēc bīskapa Alberta iniciatīvas, lai pakļautu Jersikas ķēniņvalsti savai varai un mazinātu lietuviešu un krievu uzbrukuma draudus Livonijas bīskapijai. Bīskapa Alberta vadībā krustnešu ka ...

                                               

Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)

1261. gada karagājiens uz Kursu notika pēc tam, kad Dienvidkursas kurši bija noslēguši savienību ar žemaišiem un atteikušies no Kurzemes bīskapa un Vācu ordeņa virskundzības. Livonijas ordeņa brāļu sanāksmē tika nolemts atriebties kuršiem par zau ...

                                               

Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)

1252. gada karagājiens uz Kursu notika 1252. gadā pēc tam, kad Lietuvas karalis Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni. Dienvidkursas pakļaušanai sasaukto Livonijas ordeņa karaspēku vadīja mestra pienākumu izpildītājs Seinas Eberha ...

                                               

Karagājiens uz Nalseni (1235)

Karagājiens uz Nalseni notika 1235. gadā vai 1236. gada sākumā pēc Zobenbrāļu mestra Folkvīna aicinājuma. Karaspēks, kurā bez ordeņa piedalījās arī kristīto igauņu, letu un līvu karaspēks, iebruka Nalsenes zemē, ko hronikas autors pieskaita lietu ...

                                               

Karagājiens uz Nalseni (1245)

1245. gada karagājiens uz Nalseni notika ap 1245. gadu pēc tam, kad no Aizkraukles pils pārvaldīto sēļu zemju pierobežā, kur dzīvo kristīgie visgarām, esošo zemju valdnieki brāļi Tūšis, Miļģerīns un Ģiņģeiķis pieņēma kristietību un noslēdza milit ...

                                               

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)

1250. gada karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju notika 1250. gadā pēc tam, kad Livonijas ordeņa mestrs Andreass no Felves sasauca ordeņa zemju komturus un fogtus un paziņoja, ka viņš pauž Dieva gribu, kas vēlas Svētās Dievmātes zemes papl ...

                                               

Karaspēka grupa "Kurzeme"

Karaspēka grupa "Kurzeme" jeb Armiju grupa "Kurzeme" bija armiju grupa Vācija armijas sastāvā 2. pasaules kara laikā, kas cīnījās Kurzemes cietoksnī. Tā izveidojās no karaspēka grupas "Ziemeļi" atlikuma, kad 1945. gada 25. janvārī Vācijas fīrers ...

                                               

Kauja pie Dobes (1260)

1260. gada Dobes kauja notika 1259./1260. gada ziemā žemaišu karaspēka iebrukuma laikā Zemgalē. Karagājiena mērķis bija ieņemt ordeņa galveno bāzi Dobenes zemē, ko Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Hornhūzens neilgi pirms bija licis uzcelt zem ...

                                               

Kauja pie Griezes (1264)

1264. gada kauja pie Griezes notika kuršu sacelšanās apspiešanai rīkotā jātnieku karaspēka karagājiena laikā, kas notika vienlaicīgi ar karagājienu uz Zemgali, kurā tie cieta smagu sakāvi. Kauja notika pie Griezes pils Varduvas upes labajā krastā ...

                                               

Kauja pie Imeras

Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210. gadā starp Cēsīs un Tālavas zemēs iebrukušajiem ugauņiem un krusta karotājiem, kuru sastāvā bija daudz līvu, vendu un latgaļu karavīru. Kauja notika pie nelielās Imeras upes, ko lo ...

                                               

Kauja pie Jurbarkas (1260)

1260. gada Jurbarkas kauja notika 1260. gada sākumā Karšuvas zemē ko Lietuvas karalis Mindaugs 1253. gadā bija atdevis Livonijas ordenim. Žemaišu zemju konfederācija karavadoņa Tranaiša vadībā turpināja pretoties krustnešiem un nepieņēma katoļu t ...

                                               

Kauja pie Klaipēdas (1256)

1256. gada kauja pie Klaipēdas notika 1256. gada beigās, drīz pēc jaunā Livonijas mestra Burharda fon Hornhūzena ierašanās Rīgā un dāvanu apmaiņas ar Lietuvas dižkunigaiti Mindaugu. Pēc vēstules saņemšanas no Mindauga mestrs Burhards izlēma gar B ...

                                               

Kauja pie Lielvārdes (1262)

1262. gada kauja pie Lielvārdes notika 1262. gada 3. februārī Daugavas labajā krastā augšpus Lielvārdes pils. Pēc sakāves 1261. gada kaujā pie Dzintares lietuvieši žemaiši pāri Daugavai iebruka Daugavas līvu zemēs Rīgas arhibīskapijas teritorijā. ...

                                               

Kauja pie Skodas (1259)

1256./1257. gada kaujā pie Klaipēdas žemaiši uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku. 1256. gada beigās Žemaitijas kunigaiši rīkoja lielas dzīres, kurās viņu vadonis Tranaitis? aicināja doties uz Kursu un izdzīt no turienes kristiešus. Viņu priesteri ...

                                               

Kokneses nodedzināšana (1208)

Kokneses nodedzināšana bija Livonijas krusta karu konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Kokneses ķēniņa Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu 1207. gada vasarā. Par konflikta iemeslu kalpoja Lielvārdes ...

                                               

Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)

1221. gada krievu un lietuviešu karagājiens uz Cēsīm, Turaidu un Imeru notika 1221. gada vasarā pēc tam, kad Pleskavas krievi nolēma uzteikt 1217. gadā Otepē noslēgto miera līgumu un ar 12 000 karavīriem, kurus vadīja Novgorodas kņazs, iebruka le ...

                                               

Kuršu piļu nodedzināšana (1263)

Kuršu piļu nodedzināšana 1263. gadā notika kuršu sacelšanās apspiešanai rīkotā krustnešu karaspēka karagājiena laikā, kas notika pēc Dzintares pils nodedzināšanas 1261. gadā. Pēc tam, kad 1262. gadā Lietuvas ķēniņš Mindaugs atteicās no savienības ...

                                               

Kuršu sacelšanās (1260)

1260. gada Lielā kuršu sacelšanās sākās pēc Durbes kaujas 1260. gada vasarā. Kurši atteicās no vācu virskundzības un lūdza lietuviešu palīdzību kā atlīdzību par palīdzību Durbes kaujā. Kurzemes bīskaps Heinrihs no Licelburgas atstāja savus īpašum ...

                                               

Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve, Virsnieku rezerves rota, Latvijas neatkarības rota, bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.

                                               

Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)

1215. gada letgaļu karagājieni uz Ugauniju notika 1215. gada vasarā kā atmaksas karagājieni par igauņu iebrukumu Tālavā un Tālivalža nogalināšanu. Tajā piedalījās letgaļu karaspēks Tālivalža dēlu vadībā kopā ar Zobenbrāļu ordeņa bruņniekiem no Cē ...

                                               

Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)

1213. gada lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi notika pēc tam, kad lietuvieši lauza gada sākumā noslēgto miera līgumu ar krustnešiem pie Kokneses. Vispirms viņu karaspēks iebruka Tālavas zemēs, sagūstīja Trikātas vecāko Tālivaldi un kop ...

                                               

Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)

1245. gada lietuviešu karagājiens uz Kursu notika apmēram gadu pēc Embūtes kaujas, un tajā piedalījās ap 5000 lietuviešu karavīru. Nonākuši Kursā, tie kādā ielejā izveidoja apmetni un viņu labieši sapulcējās uz kara apspriedi. Daudz mazāks skaits ...

                                               

Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)

1264. gada Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē notika zemgaļu sacelšanās apspiešanai rīkotā apvienotā krustnešu karaspēka 1264. gada karagājiena laikā, kas notika vienlaicīgi ar karagājienu uz Kursas dienvidu daļu un kauju pie Griezes. Kauja notika n ...

                                               

Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)

Otrais karagājiens uz Jersiku notika 1214. gada beigās pēc bīskapa Alberta Kokneses vasaļu iniciatīvas, neraugoties uz 1212. gada Jersikas miera līgumu. Par karagājiena iemeslu krustneši minēja Jersikas ķēniņa Visvalža sodīšanu par savu vasaļa sa ...

                                               

Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)

1216. gada otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu notika 1215./1216. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās viņu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis. Karagājiens notika pa aizsalušo jūras krastu. Krusta karotāji ...

                                               

Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)

Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210. gada ziemā pēc iepriekšējā pamiera līguma izbeigšanās. Pēc Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieka Bertolda aicinājuma viņa sabiedrotie Sotekles Rūsiņš un Autines leti kopā ar Bertoldam pakļautaj ...

                                               

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas armija bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919. gada 4. janvārī izveidoja uz Padomju Krievijas Rietumu armijas Latvijas armijas grupas bāzes. 1919. gada 7. jūnijā to likvidēja un pārveidoja par Pado ...

                                               

Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)

Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212. gada ziemā pēc Livonijas un Igaunijas bīskapu aicinājuma. Tajā piedalījās aptuveni 4000 bīskapiem padotie bruņnieki, krustneši un Zobenbrāļu ordeņa brāļi, kā arī apmēram 4000 viņu sabiedrotie kristī ...

                                               

Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās viņu sabiedrotie Gaujas un Daugavas līvi un leti, ko vadīja Rūsiņš, Kaupo, Ninnus un Dabrelis, kā arī Pleskavas krievi. Karagājiens not ...

                                               

Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)

Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208. gadā pēc Tālavas un Autines letgaļu vecāko aicinājuma, kuri pēc pāriešanas katoļu ticībā noslēdza pret igauņiem vērstu militāru savienību ar krustnešiem. Domājams, ka Beverīnas pilī notikušajās miera s ...

                                               

Plēves grupa

Plēves grupa bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu laikā. Tā sastāvēja no 2. Gvardes Rezerves pulka, Kuldīgas brīvprātīgo jēgeru vienības, kavalērijas un artilērijas vienībām.

                                               

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumu Krievijas Atbrīvošanas armiju, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu la ...

                                               

Rīgas aplenkums (1656)

1656. gada Rīgas aplenkums no 1656. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim bija pirmais Krievijas caristes mēģinājums iekarot Rīgas pilsētu un pakļaut Daugavas ūdensceļu Otrā Ziemeļu kara laikā.

                                               

Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)

1259. gada Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās apspiešanai rīkotā apvienotā krustnešu karaspēka 1259./1260. gada ziemas karagājiena laikā. Rīgā tika sapulcināts viss Livonijas konfederācijas karaspēks - ne tikai o ...

                                               

Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)

Trešais karagājiens uz Jersiku notika 1215. gadā pēc Lielā gavēņa. Kokneses bruņnieki vēlreiz devās karagājienā pret Jersikas valdnieku Visvaldi, bet šoreiz viņš aicināja palīgā savus sabiedrotos lietuviešus, kas sapulcējās Daugavas kreisajā kras ...

                                               

Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)

Trešais karagājiens uz Ugauniju notika 1210. gadā pēc Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieka Bertolda aicinājuma. Tajā piedalījās arī bīskapam Albertam padotie krustneši un daudzi viņu sabiedrotie līvi un leti. Viņi ieņēma ugauņu galveno pili O ...

                                               

Vācu leģions

Vācu leģions bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu laikā. Vācu leģions sastāvēja no 1. brigādes ar Baltenlandes pulku, Brandisa vienību, Pētersdorfa vienību un 2. brigādes ar Jēnas vi ...

                                               

Vārtājas aplenkums (1259)

1259. gada Vārtājas aplenkums notika 1259. gada beigās, kad žemaiši no jauna devās laupīšanas karagājienā uz Kurzemi. Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Hornhūzens Rīgā sapulcināja lielu karaspēku, kurā piedalījās arī Rīgas arhibīskapa un ordeņ ...

                                               

Virgoļiča korpuss

Virgoļiča korpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs apmēram 5 000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu laikā. Korpuss sastāvēja no strēlnieku pulka, kavalērijas pulka, artilērijas diviziona un tehnis ...

                                               

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919. gada 3. februāra līdz 31. martam izveidojās Igaunijas teritorijā un igauņu armijas atbrīvotajos Ziemeļvidzemes novados. Līdz 1919. gada jūlijam a ...

                                               

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, ko regulē 1999. gada likums "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi". To piešķir barikāžu aizsardzības dalībniekiem par 1991. gada janvārī un augustā ...

                                               

Aizsargu medaļa "Par uzcītību"

Aizsargu medaļa "Par uzcītību" bija Latvijas aizsargu goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par ilggadīgu kārtīgu dienesta pienākumu pildīšanu organizācijā. Goda zīme tika nodibināta 1927. gadā. Goda zīmju piešķiršanu izlēma Aizsargu v ...

                                               

Aizsargu Nopelnu krusts

Aizsargu Nopelnu krusts bija Latvijas aizsargu organizācijas augstākā goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par varonību, vai izcilu darbību aizsargu organizēšanā un apmācībā. Goda zīme "Aizsargu Nopelnu krusts" tika nodibināta 1927. g ...

                                               

Atzinības krusts

Atzinības krusts ir Latvijas Republikas apbalvojums. To piešķir "par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā". Tas tika nodibināts 1938. gada 12. augustā par piemiņ ...

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →