ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 136



                                               

Volfi fon Līdinghauzeni

Volfi fon Līdinghauzeni jeb Līdinghauzeni-Volfi ir sena vācu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Latvijā, vēlāk izplatījās Polijā, Zviedrijā, Krievijā un Prūsijā.

                                               

Vrangeļi

Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības un Igaunijas bruņniecības matrikulās. Vēlāk dzimtas atzari izplatījās arī Zviedrijā, Prūsijā un Krievijā.

                                               

Vulfi

Fon Vulfu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17. gadsimtam. 20. gadsimtā fon Vulfi izceļoja uz Vāciju.

                                               

Zasi

Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15. gadsimta. No Sāmsalas tā izplatījās Piltenes apgabala un Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Prūsijas un Somijas teritorijā.

                                               

Zīversi

Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā ieceļoja zviedru Baltijas provincēs, vēlāk kļuva par lieliem zemes īpašniekiem. Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā, Francijā un Horvātijā. No 1798. gada viena dzimtas atzara pārstāvji ieguva ...

                                               

Juris Ivanovs

Juris Ivanovs ir latviešu mākslinieks, heraldikas un grafikas speciālists. Kopā ar dzīvesbiedri Ilzi Lībieti izveidojis daudzus Latvijas novadu, pilsētu, pagastu un dzimtu ģerboņus.

                                               

Ketleru dzimtas ģerbonis

Ketleru dzimtas ģerbonis ir ģerbonis, kas simbolizēja piederību Ketleru dinastijai, tās statusu, un ko kā savu simbolu izmantoja šai dzimtai piederīgie Kurzemes un Zemgales hercogi līdz 1737. gadam.

                                               

Ilze Lībiete

Ilze Lībiete ir latviešu māksliniece, heraldikas un grafikas speciāliste. Kopā ar dzīvesbiedru Juri Ivanovu veidojusi daudzus Latvijas novadu, pilsētu, pagastu un dzimtu ģerboņus.

                                               

Edgars Sims

Edgars Sims ir latviešu heraldikas speciālists, vairāku Latvijas pagastu, organizāciju un dzimtu ģerboņu autors.

                                               

Laimonis Šēnbergs

Dzimis 1947. gada 31. martā Jaunpiebalgā. Mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļā, kuru beidza 1967. gadā un studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā, ko beidza 1972. gadā. Kopš 1968. gada piedalījās ...

                                               

Ančupānu kalni

Ančupānu kalni ir fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Rēzeknes novada Vērēmu pagastā pie Kolna Ančupāniem Izvietojušies Latgales augstienes ziemeļdaļā Rēzeknes pazeminājuma malā starp Rēzeknes pilsētas robežu, autoceļiem A12 un ...

                                               

Arāja komanda

Arāja sevišķā vienība bija SD pakļauta paramilitāra vienība Otrā pasaules kara laikā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem. Vienības skaitliskais sastāvs bija mainīgs, lielākais sasniedz ...

                                               

Jumpravmuižas koncentrācijas nometne

Jumpravmuižas koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne okupētajā Latvijā, kas 1941. - 1943. gadā bija iekārtota bijušajā Mazjumpravas muižā pie Daugavas, netālu no Šķirotavas stacijas. Nometnē bija ieslodzīti Vācijas un Austrijas e ...

                                               

Kārlis Lobe

Kārlis Lobe bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Bija Ventspils apriņķa pašaizsardzības vienību vadītājs laikā, kad tur notika holokausts.

                                               

Masu slepkavības Rumbulā

Masu slepkavības Rumbulā bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētas un īstenotas ebreju masu slepkavības, kurās 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī tika nošauta lielākā daļa Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju. Šeit tika nogalin ...

                                               

Mežaparka koncentrācijas nometne

Mežaparka koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne Mežaparka apkaimē pie dzelzceļa līnijas Rīga - Rūjiena. Nometnē no 1943. gada vidus līdz 1944. gada rudenim bija ieslodzīti ebreji no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Čehija ...

                                               

Rīgas geto

1941. gada 1. jūlijā Trešā reiha karaspēks ienāca Rīgā. Ostlandes vadība nolēma izveidot Rīgā ebreju geto, kuru izvietoja daļā no Maskavas forštates. 1941. gada 23. augustā tika izveidots Rīgas geto jeb "Lielais geto". No 25. oktobra tā vārtus sl ...

                                               

Salaspils koncentrācijas nometne

Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils. Nometnes oficiālais nosaukums bija "Paplašināts policijas cietums un darba audzināšanas nometne ”. Pēc dokumentiem nometne nebija pakļauta Vācijas koncen ...

                                               

Jānis Jansons-Brauns

Dzimis 1872. gada 18. martā Rāvas pagasta "Kaugaru” mājās zemnieka Ernesta Jansona daudzbērnu ģimenē. Mācījās Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. No 1890. gada studēja Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, tad pārgāja uz Tērbatas Uni ...

                                               

Dora Stučka

Dora Stučka, dzimusi Pliekšāne bija tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva. Tulkoja latviski Augusta Bēbeļa "Sieviete un sociālisms", Frīdriha Engelsa "Sociālisma attīstība no utopijas par ...

                                               

Indriķis Alunāns

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns, bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs, izdevniecības, grāmatveikala un lasāmbibliotēkas īpa ...

                                               

Juris Caunītis

Dzimis 1826. gada 30. augustā Inčukalna Galaeniņu māju saimnieka ģimenē. Mācījās Ropažu draudzes novada skolā, pēc tam Cimzes skolotāju seminārā 1843-1846. Strādāja par skolotāju Inčukalna skolā, ērģelnieku un skrīveri Vangažos 1846-1850, tad par ...

                                               

Mārtiņš Lapa

Mārtiņš Lapa, arī Lapas Mārtiņš, bija igauņu cilmes latviešu dzejnieks un publicists. Pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs. Tulkotājs no vācu un igauņu valodas. M. Lapas dzejoļi kļuva par populāru patriotisku un sentimentālu dziesmu te ...

                                               

Ansis Leitāns

Ansis Leitāns bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Viņš bija latviešu žurnāla "Mājas Viesis” dibinātājs, redaktors un tulkotājs.

                                               

Maskavas latviešu lasāmie vakari

Maskavas latviešu lasāmie vakari bija sanāksmes, kurās Krišjāņa Valdemāra ierosināti, Friča Brīvzemnieka vadībā Maskavas latviešu inteliģence 19. gadsimta otrajā pusē sanāca kopā, diskutēja un lasīja referātus. Sanāksmes nodibināja 1870. gada 20. ...

                                               

Pēterburgas Avīzes

"Pēterburgas Avīzes" bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlija līdz 1865. gada jūnijam. Izdevējs bija Krišjānis Valdemārs. Sākotnēji avīzes redaktora pienākumus uzņēmās Juris Alunāns, bet slimības ...

                                               

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis 1848. gada 6. novembrī, miris 1910. gada 3. aprīlī) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zan ...

                                               

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote jeb Lagzde, ir 10 m ...

                                               

Dignājas pilskalns

Dignājas pilskalns ir pilskalns Dunavas pagastā Daugavas kreisajā krastā pie Kusiņu un Bāliņu mājām. Rakstītajos dokumentos 1366. gadā pieminēta Rīgas arhibīskapijas Dignājas viduslaiku pils hus Dubbena, kas atradusies Dignājas apkārtnē, taču ilg ...

                                               

1205. gada Ropažu kauja

Ropažu kauja notika 1205. gada 23.februārī un nākamās dienās pie Ropažiem uz austrumiem no Rīgas. Pēc zemgaļu vadoņa Viestarda ierosmes apvienotais zemgaļu, Rīgas bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa karaspēks uzbruka lietuviešu karaspēkam, kas atgriezās ...

                                               

1208. gada Sēlpils aplenkums

Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206. gadā un karagājienā uz Turaidu 1207. gada ziemā. Bīskaps Alberts pēc lietuviešu iebrukuma Līvzemē aicināja iznīcināt lietuviešu iebrukumu galveno at ...

                                               

Abrenes kauja

Abrenes kauja bija Latvijas Republikas īstenotas Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pret Krievijas PFSR. Uzvarot kaujā Latvijas Republika ieguva kontroli pār Ziemeļlatgali. Kauja notika no 1920. gada 12. līd ...

                                               

Aizkraukles kauja (1279)

1279. gada Aizkraukles kauja norisinājās 1279. gada 5. martā Sēlijā, kurā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus, kas atgriezās no karagājiena uz Kernavi un netālu no Aizkraukles apmetās uz atpūtu. Kaujā tika pazaudē ...

                                               

Bateru kauja

Bateru kauja jeb kauja pie Bateru mājām bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. martā pie Džūkstes upes Jaunbērzes pagastā starp Latvijas armijas dienvidu grupas spēkiem un Padomju Latvijas armijas 10. latviešu strēlnieku pulku.

                                               

Bejas kauja

Bejas kauja jeb Babeckas kauja bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. februārī pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni un Padomju Latvijas armijas karavīriem. Somijas vēstur ...

                                               

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919. gada 8. oktobra līdz 1919. gada 3. decembrim atsita Rietumkrievijas Brīvprātīgo a ...

                                               

Cēsu kauja (1245)

1245. gada Cēsu kauja notika lietuviešu atriebes karagājiena laikā pēc Livonijas ordeņa un tā sabiedroto iebrukuma Nalsenes zemē tajā pašā gadā. Sagūstītā Nalsenes valdnieka draugi un tuvinieki izpirka Lengvīnu no Rīgas gūsta, pēc neilga laika vi ...

                                               

Cēsu kauja (1578)

1578. gada Cēsu kauja notika Livonijas kara noslēguma posmā 1578. gada oktobrī. Apvienotais zviedru un poļu-lietuviešu karaspēks ar vietējo karavīru palīdzību sagrāva krievu armiju, kas bija aplenkusi Cēsu cietoksni. Krievi kaujā pazaudēja ap 700 ...

                                               

Cēsu kaujas

Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās. Igaunijas brīvības kara vēsturē tās dēvē par "Landesvēra karu". Kaujas notika 1919. gada jūnijā starp Igaunijas armijas vienībām un Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku p ...

                                               

Daugavas kauja

Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas un Krievijas caristes karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku. Kaujā piedalījās arī Kurzemes un Zemgales herc ...

                                               

Durbes kauja

Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

                                               

Embūtes kauja (1244)

Embūtes kauja notika 1244. gadā pēc tam, kad Livonijas ordeņa Kuldīgas pils karadraudze 1243. gadā ieņēma Embūtes pilskalnu, kas atradās apmēram 50 km uz dienvidiem no Kuldīgas pie Ventas tirdzniecības ceļa uz Dienvidkursas zemēm. Lietuvas dižkun ...

                                               

Ērģemes kauja

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā. Neskatoties uz kaujas nelielajiem mērogiem, Ērģemes kaujai literatūrā tiek piešķirta Livonijas kara izšķirošās kau ...

                                               

Garozas kauja

Garozas kauja vai Kauja Garozas silā bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi. Tā notika 1287. gada 26. martā starp Livonijas ordeņa mestra Villekīna vadīto krustnešu karaspēku un zemgaļiem. ...

                                               

Iecavas kauja

Iecavas kauja bija Krievijas impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā. Kauja notika 1812. gada 19. jūlijā Iecavas upes krastos.

                                               

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918. gada 31. decembrī un 1919. gada 1. janvārī Latvijas brīvības cīņu sākumā. Lai aizkavētu Sarkanās armijas uzbrukumu Rīgai, 4 landesvēra rotas stājās pretī 2 latviešu sarkano str ...

                                               

Jelgavas atbrīvošana (1919)

Jelgavas atbrīvošana 1919. gada novembrī bija Latvijas armijas uzbrukuma operācija no 1919. gada 15. līdz 21. novembrim Latvijas Brīvības cīņu laikā, kurā tā piespieda Veimāras republikas pakļautībā esošās Rietumkrievijas armijas daļas atstāt Jel ...

                                               

Juglas kaujas

Juglas kaujas bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919. gada 3. jūlija rītausmā. Kaujas notika starp Igaunijas 3. divīzijas spēkiem, kuros iekļāvās latviešu ...

                                               

Kauja par Jelgavu (1944)

1944. gada kauja par Jelgavu bija Sarkanās armijas un Vērmahta kaujas Jelgavas pilsētā no 1944. gada 30. jūlija līdz 7. augustam, Sarkanās armijas 1944. gada vasaras uzbrukuma ietvaros. Vērmahta vadība Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr p ...

                                               

Kauja par Rīgas jūras līci (1915)

1915. gada kauja Rīgas jūras līcī notika Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā, Kurzemes ofensīvas laikā, kad pēc Kurzemes guberņas iekarošanas Vācijas impērijas jūras kara flotes virspavēlnieks Heinrihs fon Hoencollerns deva pavēli iegūt ...

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →