ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 18



                                               

Ivans Goļicins

Ivans Goļicins bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā. No 1560. gada bija vojevoda dažādās Krievijas pilsētās. No 1574. līdz 1577. gadam komandēja pulkus Mur ...

                                               

Vasilijs Goļicins

Vasilijs Goļicins bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā. No 1562. gada bija vojevoda dažādās Krievijas pilsētās. No 1572. gada karoja Livonijā. Tika nozīmēt ...

                                               

Saksis Gramatiķis

Saksis Gramatiķis jeb, pareizāk, Saksis Garais bija viduslaiku mūks, Lundas arhibīskapa Absalona sekretārs, pirmā Dānijas vēstures apraksta "Dāņu darbi" autors. Iesauku "Gramatiķis" viņam devis kāds 14. gadsimta hronists sakarā ar gramatiski pare ...

                                               

Grobiņas fogti

Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560. gadam. Viņu rezidence bija vecā Grobiņas pils Ālandes labajā krastā tagadējā Grobiņas pilsētas teritorijā. Pēdējais Grobiņas fogts Klauss no Štreithorstas 156 ...

                                               

Grodņas ūnija (1566)

Grodņas ūnija bija 1566. gada 26. decembrī Lietuvas Seimā Grodņā noslēgta Livonijas un Lietuvas reālūnija, ko 1566. gada 10. decembrī Cēsu pilī bija apstiprinājis Livonijas landtāgs. Pēc līguma noslēgšanas Rīgas arhibīskapijas zemes tika apvienot ...

                                               

Aleksandrs Gvaņini

Aleksandrs Gvaņini bija itāļu karavīrs un vēsturnieks, kas ilgus gadus dienēja Lietuvas dižkunigaitijas armijā un 14 gadus no tiem bija Vicebskas cietokšņa komendants.

                                               

Hadings

Hadings bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12. gadsimta beigās aprakstījis Saksis Gramatiķis. Teiksmā par Hadingu vēstīts par dāņu vikinga Hadinga sirojumiem uz Kursu un "Hellespontu" ...

                                               

Helevega hronika

Helevega hronika ir pirmā Rīgas pilsētas hronika. 1452. gadā Rīgas arhibīskaps, Vācu ordeņa virsmestra kapelāns Silvestrs Stodevešers un Livonijas ordeņa mestrs Mengdens, baidoties, ka Rīga varētu pievienoties Prūsijas savienībai, noslēdza Salasp ...

                                               

Bartolomejs Hēneke

Bartolomejs Hēneke bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts. Livonijas ordeņa kapelāns laikā pēc Livonijas pilsoņu kara, kad valdīja mestri Eberhards fon Monheims, Burhards fon Dreilēbens un Gosvins fon Hērike. Jaunākās atskaņu hronik ...

                                               

Zalomons Hennings

Zalomons Hennings bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554. līdz 1590. gadam." autors.

                                               

Historia Lettica

Historia Lettica ir 1649. gadā Kēnigsbergā publicēta vācbaltu luterāņu mācītāja Paula Einhorna vācu valodā sarakstīta grāmata par latviešiem, latviešu mitoloģiju un valodu. Tā tiek uzskatīta par vienu no senākajiem un plašākajiem vēsturiskajiem a ...

                                               

Jānis Hodkevičs

Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs. Žemaitijas ģenerālstārasts, Pārdaugavas hercogistes hetmanis un ģenerāladministrators, Viļņas kastelāns.

                                               

Holokausts Latvijā

Holokausts Latvijā bija daļa no Otrā pasaules kara laikā notikušajām civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kas bija vērsta uz veselu etnisko grupu, proti, Latvijas ebreju un Latvijas romu pilnīgu iznīcināšanu jeb holokaustu. Vācu okupācijas laikā ti ...

                                               

Gustavs Horns

Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns, bija zviedru feldmaršals un politiķis. Piedalījās poļu - zviedru karā Latvijas teritorijā un Trīsdesmitgadu karā. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators no 1652. līdz 1653. gadam. Alūksnes pils īpašnieks.

                                               

Kārlis Horns

Kārlis Horns, arī Kārlis Hūrns, bija zviedru feldmaršals un politiķis. Zviedru Igaunijas gubernators no 1576. līdz 1578. gadam un no 1600. līdz 1601. gadam. Kritis kaujā pie Burtnieku pils Latvijas teritorijā.

                                               

Ičas apmetne

Ičas apmetne ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada teritorijā. Apmetne bija apdzīvota apmēram trīs tūkstošus gadu no agrā neolīta līdz agrajam bronzas laikmetam. Apmetne atrodas Ičas upes lejastecē - ne ...

                                               

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju sastāvu. Reizumis no tā izdala patstāvīgu Rozulas novadu.

                                               

Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)

1223. gada Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju notika 1223. gada martā un bija kā atriebības karagājiens pēc letu karagājiena uz Ugauniju, ko vadīja Ramēķis un Varigerbs un krustnešu, līvu un letu karagājiena uz Sakalu tā paša gada sākumā. ...

                                               

Imera

Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

                                               

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronika ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots. Senākā zināmā Latvijas teritorijā sarakstītā Livonijas hronika. Iespējamais sacerēšanas laiks 1224./26. gads ar pielikumu, kas uzrakstīts 1227. gada februārī. Hronika aptver l ...

                                               

Latviešu Indriķis

Latviešu Indriķis jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas autors.

                                               

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas - Zviedrijas kara beigām 1629. gadā palika tiešā Polijas - Lietuvas ūnijas pārvaldībā. Vaivadiju vadīja ...

                                               

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā. To 1917. gada 30. jūlijā Rīgā izveidoja deputātu padomju pārstāvju sanāksmē un tas ...

                                               

Jamas Zapoļskas miera līgums

Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora 1582. gada 15. janvārī parakstīja Krievijas c ...

                                               

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315 1348. ...

                                               

Jelgavas atbrīvošanas piemineklis

Jelgavas atbrīvošanas piemineklis ir Jelgavas atbrīvošanai 1919. gada 21. novembrī Latvijas brīvības cīņu laikā veltīts piemineklis, kas atrodas Stacijas ielā Jelgavā. Saukts arī par pieminekli "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks".

                                               

Jelgavas komturi

Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272. - 1495. gadā. Viņu rezidence bija vecā Jelgavas pils uz Lielupes Garās salas. 1495. gadā Jelgavas komtureja tika pievienota Livonijas ordeņa landmaršala pārval ...

                                               

Jelgavas pamiers

Jelgavas pamiers bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara trešā posma noslēgumā. Pamieru 1622. gada novembrī Jelgavas pilī parakstīja Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Jakobs Delagardijs un Lietuvas hetmanis Kristaps Radvils.

                                               

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes un Kurzemes guberņas sastāvā. Rietumos tā robežojās ar Tukuma virspilskunga iecirkni, austrumos ar Sēlpils virspilskunga i ...

                                               

Jersika (valsts)

Jersika, bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī. 13. gadsimta latīņu valodā rakstītajos dokumentos tās rietumu daļa pieminēta kā zeme, saukta par Letiju, bet austrumu daļa senkrievu valodā kā Lotigolas zeme.

                                               

Jersikas miera līgums

Jersikas miera līgums bija 1212. gadā noslēgts līgums, ar kuru Polocka atteicās no savām meslu kunga tiesībām uz Daugavas līvu zemi. Līgumu Jersikā parakstīja Polockas kņazs Vladimirs Vseslavičs un Livonijas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens. Sarun ...

                                               

Jersikas pilskalns

Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā. Senā pils, ko ķēniņš Visvaldis dēvēja par savu tēvu mantojumu, atradās Daugavas labajā krastā iepretī Dignājas pilij.

                                               

Kandavas fogteja

Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312. līdz 1560. gadam. Fogtejas administratīvais centrs un fogtu rezidence bija Kandavas ordeņa pils pie Prūsijas ceļa Abavas labajā krastā, no kuras saglabā ...

                                               

Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)

1229. gada karagājiens uz Abavas kuršu zemi notika 1229. gada vidū un bija pirmais zināmais vācu krustnešu iebrukums Kurzemes teritorijā. Karagājiena formālais iemesls bija kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvas klosterim iepriekšējā gada vasarā ...

                                               

Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)

1242. gada karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana notika pēc Dānijas karaļa Valdemāra II un Romas pāvesta Gregorija IX nāves 1241. gadā, jo pirms tam abi pretojās Kurzemes pievienošanai Vācu ordeņa zemēm.

                                               

Karagājiens uz Sakalu (1223)

1223. gada karagājiens uz Sakalu notika igauņu sacelšanās laikā 1223. gada sākumā pēc bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa atkārtotas vienošanās par pakļauto Igaunijas zemju sadali. Tajā piedalījās bīskapam Albertam padotie krustneši, leti un līv ...

                                               

Karagājiens uz Zemgali (1228)

1228. gada karagājiens uz Zemgali notika pēc Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna iniciatīvas, lai atriebtos zemgaļiem par kristīgās ticības noraidīšanu. Visticamāk, ka krusta karagājiens notika gar Lielupi uz augšu līdz Mežotnes pilij, kur zemgaļi ...

                                               

Karagājiens uz Zemgali (1250)

1250. gada karagājiens uz Zemgali notika 1250. gada nogalē pēc Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves iniciatīvas, lai zemgaļiem atņemtu viņu suverēnās tiesības uz zemi. Šajā laikā Lietuvā norisinājās kari starp dižkunigaiti Mindaugu un viņa ...

                                               

Kardisas miera līgums

Kardisas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Otrā Ziemeļu kara beigās Kardisas muižā Zviedru Vidzemes ziemeļos 1661. gada 1. jūlijā parakstīja Krievijas caristes pārstāvis Ivans Prozorovskis un Zviedrijas karalistes pārstāvis Bengts Horns. ...

                                               

Kari Latvijas vēsturē

1106. gadā zemgaļu karš pret Polockas kņazu Rogvolodu un viņa brāļiem 854. gadā kuršu karš pret zviedru vikingu kēniņu Olafu pie Ezertuves Seeburg Grobiņas kauja un Apūles pilskalniem. 1198. gadā līvu karš pret Livonijas bīskapu Bertoldu Kauja pi ...

                                               

Kauguru nemieri

Kauguru nemieri jeb Kauguru sacelšanās bija Vidzemes guberņas zemnieku sacelšanās no 1802. gada oktobrī, kas norisinājās Valmieras, Cēsu, Raunas un Burtnieku apkārtnē. Sacelšanās centrs atradās Kaugurmuižā. Krievijas impērijas valdība Kauguru nem ...

                                               

Kauja par Liepāju

Kauja par Liepāju, arī Liepājas aizstāvēšana, bija lielākā un ilgākā kaujas operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas laikā. Ja uzbrukuma operācijas Rīgai, Daugavpilij un Jelgavai notika salīdzinoši viegli, tad Liepājā bāzētā Sarkanās armijas ...

                                               

Klaušas

Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecī ...

                                               

Klio (žurnāls)

Klio, pilnais nosaukums Baltijas kultūras un publicistikas vēstnesis "Klio" ir Latvijā izdots vēstures un kultūras žurnāls, kas iznāk kopš 2002. gada, krievu valodā. Žurnāla pirmā laidiena raksturojums bija "Rīgas kultūras un vēstures vēstnesis". ...

                                               

Ludvigs Knorings

Ludvigs fon Knorings Карлович Кнорринг, 1859–1930) bija vācbaltu diplomāts un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes priekšsēdētājs.

                                               

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa. Tās pārvaldes centrs atradās Kokneses pilī.

                                               

Kokneses vēsture

Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205. gada notikumiem Livonijas krusta karu laikā. Kokneses pils bija viens no stiprākajiem viduslaiku cietokšņiem Livonijā, pie kura risinājušās vairākas lielas kaujas. No 1277. gada līdz 1 ...

                                               

Konrāds no Meiendorpas

Konrāds no Meiendorpas bija krusta karotājs Livonijā laikā no 1185. gada līdz 1217. gadam. Viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem, Ikskilu dzimtas ciltstēvs.

                                               

Pēteris Krāsotājs

Pēteris Krāsotājs bija segvārds nezināmam Latvijas kaujinieku barvedim Londonā, kas tika apsūdzēts uzbrukumā juvelieru veikalam un policistu nogalināšanā 1910. gada decembrī. Viņš bez pēdām pazuda Sidnejstrītas aplenkuma laikā un vēlāk viņa tēls ...

                                               

Kreiču apmetne

Kreiču apmetne ar Kreiču kapulauku bija Ķemmes–bedrīšu keramikas kultūrai, vēlāk Auklas keramikas kultūrai piederīga akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta iedzīvotāju apdzīvota vieta pie Lielā Ludzas ezera Latgales austrumu daļā tagadējā Isnau ...

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →