ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 342



                                               

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle ir liela auguma pīļu dzimtas jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai. Sastopama Eiropā un Āzijā. Agrākās tumšās pīles pasugas M.f.deglandi un M.f.stejnegeri tagad izdalītas kā atsevišķas sugas - Stejnegera pīle Austrum ...

                                               

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis ir neliels ķauķīšu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos. Izdala divas pasugas. Zinātniskais nosaukums Phylloscopus fuscatus atvasināts no sengrieķu un latīņu valodas un l ...

                                               

Tundras sējas zoss

Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss ir liela auguma pīļu dzimtas ūdensputns. Tai ir 2 pasugas. Mājo Eiropas un Āzijas ziemeļos. Saskaņā ar 2015. gada putnu sistemātiku tundras sējas zoss, kas kādreiz bija viena no sējas zoss pasugām, mū ...

                                               

Ūdensstrazds

Ūdensstrazds jeb krūšu putns ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos. Izdala 14 pasugas, no kurām viena ir izmirusi. Ūdensstrazds ir Norvēģijas nacionālais putns.

                                               

Ūdensvistiņa

Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa ir dumbrvistiņu dzimtas ūdensputns. Izdala 5 pasugas. Sastopamas Vecajā pasaulē.

                                               

Ūdeņu čipste

Ūdeņu čipste ir neliels cielavu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā. Tā ir īsu distanču gājputns, daļa populācijas ir nometnieki, pārvietojoties no kalnu augstākajām vietām uz zemākajām. Tai ir 3 pasugas.

                                               

Upes ķauķis

Upes ķauķis ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Upes tārtiņš

Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš ir maza auguma tārtiņu dzimtas bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Izdala trīs pasugas.

                                               

Upes tilbīte

Upes tilbīte ir sloku dzimtas Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga. Ģeogrāfisko variāciju nav. Tai ir ļoti plašs izplatības areāls, ligzdo Eiropas un Āzijas mērenajā un subtropu joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Sahalīnu un Japānu, ziemo Ā ...

                                               

Upes zīriņš

Upes zīriņš ir kaiju dzimtas jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas. Upes zīriņš izplatīts visā Eirāzijā, kā arī Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Mazākas populācijas vietām mājo Atlantijas okeāna ziemeļu daļas salās un piekrastēs. Ziemo gar jūru un ...

                                               

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis ir liela auguma pūču dzimtas plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij. Tam ir 16 pasugas, no kurām Latvijā sastopams Eiropas ūpis. Latvijas Sarkanajā grāmatā ūpis iekļauts kopš 1980. gada. Ūpis ir plaši izplatīts Eirāzijas ...

                                               

Urālpūce

Urālpūce jeb garastes pūce ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem. Bieži sastopama Latvijas austrumu daļas lielākajos mežu masīvos. Urālpūcei ir 10 pasugas ...

                                               

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis ir lēļu dzimtas putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā. Izdala 6 pasugas. 1997. gadā vakarlēpis tika izvēlēts par Latvijas dabas simbolu - Gada putns 1997.

                                               

Vālodze

Vālodze ir gājputns. Ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā. Eiropas areāls ziemeļos sasniedz Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas dienvidus, ziemeļrietumos Angliju. Ārpus Eiropas ligzdo arī Ziemeļāfrikas rietumos, Turcijā, ...

                                               

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis ir dzilnu dzimtas putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos. 20. gadsimtā, paplašinoties sugas ligzdošanas areālam, ienācis arī Latvijas teritorijā, kur šobrīd ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks. Vid ...

                                               

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis ir vidēja auguma vanagu dzimtas plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij. Ģeogrāfisko variāciju nav. Tas mājo mežainos reģionos un ir izteikts gājputns. Ligzdo Eiropas ziemeļdaļas un Āzijas mērenajā joslā, ziemo Eiropas die ...

                                               

Vistilbe

Vistilbe ir sloku dzimtas tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī. Ģeogrāfisko variāciju nav. Tā ir gājputns un ligzdo Eiropas un Krievijas tundras un mērenajā joslā, bet ziemo Rietumieropā, Āfrikā un Āzijas dienvidos.

                                               

Vistu vanags

Vistu vanags ir vidēji liels vanagu dzimtas plēsīgais putns. Tā ir viena no divām vanagu ģints sugām, kas sastopama Latvijā; otra suga ir zvirbuļvanags. Izdala 10 pasugas, no kurām Latvijā sastopama nominālpasuga - Accipiter gentilis gentilis. Vi ...

                                               

Vītītis

Vītītis ir neliels ķauķīšu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā. Izdala 3 pasugas. Zinātniskais nosaukums Phylloscopus trochilus atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklē ...

                                               

Zaļā dzilna

Zaļā dzilna ir dzilnu dzimtas putnu suga. Izdala 3 pasugas. Tā sastopama lielākajā daļā Eiropas un nelielos reģionos Āzijas rietumdaļā. Zaļā dzilna mājo dažādu tipu mežos, kas mijas ar atklātām vietām, kā arī to var novērot apdzīvotu vietu parkos ...

                                               

Zaļā vārna

Zaļā vārna ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas putns. Tai ir divas pasugas. Zaļās vārnas ligzdo Eirāzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos, ziemo Āfrikā, reti sastopamas arī Latvijā. Lai arī latviski šo putnu sauc par vārnu, tas nav radniecīgs vārn ...

                                               

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis ir neliels ķauķīšu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā. Ziemo Dienvidāzijā. Izdala 4 pasugas. Zinātniskais nosaukums Phylloscopus trochiloides atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, v ...

                                               

Zaļžubīte

Zaļžubīte ir žubīšu dzimtas Latvijā ligzdojošs dziedātājputns. Izdala 10 pasugas. Tā sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā, un Ziemeļāfrikā. Zaļžubīte ir introducēta arī Austrālijā un Jaunzēlandē.

                                               

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās. Izdala 14 pasugas.

                                               

Zīdaste

Zīdaste ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas putnu suga. Ligzdo Eirāzijas un daļēji Ziemeļamerikas taigas zonā, ziemās pārvietojas uz dienvidiem. Izdala divas pasugas.

                                               

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte ir neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Regulāri ieklejo Ziemeļamerikā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis ir ķauķīšu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā. Migrācijas laikā regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī Latvijā. Ģeogr ...

                                               

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē. Tā ir sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu teritorijās, reti sastopama arī Latvijā. Ziemeļpūcei ir divas pasugas - Eirāz ...

                                               

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis ir liela auguma pīļu dzimtas ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā. Ģeo ...

                                               

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis ir žubīšu dzimtas dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī. Sastopams Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. Izšķir 8 pasugas.

                                               

Zilrīklīte

Zilrīklīte ir mušķērāju dzimtas Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas. Tai ir 10 pasugas. Sastopama Eiropā, Āzijā un nelielā skaitā Ziemeļamerikā. Galvenās ligzdojošās populācijas mājo Skandināvijā, Somijā, A ...

                                               

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte ir neliels zīlīšu dzimtas dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos. Izdala 9 pasugas. Nesenā pagātnē zilzīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī Parus, tomēr pēdējo gadu DNS pē ...

                                               

Zivjērglis

Zivjērglis jeb zivju ērglis ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā. Tam ir ļoti plašs izplatības areāls, aptverot mēreno un tropu joslu visā pasaulē. Zivjērglis ligzdo arī Latvijā un ir iekļauts īpaši aizsarg ...

                                               

Zivju dzenītis

Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas zaļvārnveidīgais putns. Tam ir septiņas pasugas. Sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā zivju dzenītis ir diezgan parasts ligzdotājs. Zivju dzenītis ir viens ...

                                               

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse ir liela auguma gārņu dzimtas putns, kas pieder gārņu ģintij. Tam ir 4 pasugas. Zivju gārnim ir plašs izplatības areāls, tas mājo Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Mandžūrijai un Indijai, kā arī Āfrikā. Ziemeļu daļā ligzdojoši ...

                                               

Zvirbuļu vanags

Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags ir neliela auguma vanagu dzimtas plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas. Zvirbuļu vanagam ir 6 pasugas, no kurām Latvijā sastopama nominālpasuga - Accipiter nisus nisus. Zvirbuļu vanags mīt Vecā ...

                                               

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata ir vidēja auguma vārnu dzimtas putns. Izdala 6 pasugas. Vairākas kādreizējas pasugas mūsdienās izdala kā atsevišķas sugas, Magriba žagata, Asīrijas žagata, melnmuguras žagata). Toties pasuga P.p.hemileucoptera pievienota ...

                                               

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte ir neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās. Introducēta Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā. Izšķir 16 pasugas.

                                               

Glodene

Glodene jeb trauslā glodene ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas bezkāju ķirzaka. Glodeni mēdz saukt arī par kaparčūsku un gludeno čūsku, kas gan ir aplami, ņemot vērā, ka glodene nav čūska, turklāt Latvijā dzīvo zalkšu dzimtas čūska - gludenā čū ...

                                               

Gludenā čūska

Gludenā čūska ir zalkšu dzimtas Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints. Tā ir neliela čūska, dzīvo slēpti un ir cilvēkam nekaitīga, pārtiek pārsvarā no citiem rāpuļiem.

                                               

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze ir odžu dzimtas vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga. Tā sastopama plašā areālā Eirāzijā, sākot ar Francijas ziemeļiem, Lielbritāniju, izņemot Īriju, un Vāciju Eiropas rietumos, areālā ziemeļu robežai Skandi ...

                                               

Parastais zalktis

Parastais zalktis ir zalkšu dzimtas Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints. No trijām sastopamajām sugām tā ir Latvijas lielākā čūska, cilvēkam nekaitīga, apdzīvo visbiežāk mitras vietas, kur ir daudz zalkšu barības - vardes.

                                               

Pļavas ķirzaka

Pļavas ķirzaka ir ķirzaku ģints rāpulis. Tas dzīvo visā Eirāzijas teritorijā no Islandes līdz Japānai, izņemot Vidusjūras un Melnās jūras reģionus. Bieži sastopama arī Latvijā. No visiem rāpuļiem pļavas ķirzaka ir vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošā ...

                                               

Purva bruņurupucis

Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis ir purva bruņurupuču dzimtas bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos. Tā ir vistālāk uz ziemeļiem izplatītā bruņurupuču suga pasaulē. Agr ...

                                               

Sila ķirzaka

Sila ķirzaka ir ķirzaku ģints rāpulis. Tas dzīvo lielākajā daļā Eiropas teritorijas un Āzijas rietumos. Sila ķirzakas izplatība gan ir diezgan nevienmērīga, tāpēc daudzās Eiropas valstīs sila ķirzaka ir iekļauta apdraudēto sugu sarakstā. Sila ķir ...

                                               

Lapseņzirneklis

Lapseņzirneklis ir riteņzirnekļu dzimtas suga, kas izplatīta Ziemeļāfrikā, Centrāleiropā, Ziemeļeiropā, atsevišķās Āzijas vietās un Azoru salās. Sugas pārstāvjiem uz ķermeņa ir dzelteni-melni-baltu šķērssvītru zīmējums, kas atgādina lapsenes krās ...

                                               

Ālants

Ālants jeb šķaunacis ir sapalu dzimtas saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu. Ālants mājo Eirāzijā, sākot ar Franciju Rietumeiropā un beidzot ar Austrumsibīriju Āzijā.

                                               

Aloza

Aloza ir siļķu dzimtas anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot. Baltijas jūrā konstatēta tikai rietumdaļā, līdz Kaļiņingradas piekrastei. Areāls dienvidos ...

                                               

Amūras čebačeks

Amūras čebačeks ir grunduļu dzimtas saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāzijas reģionu Sibīrijā, Korejā un Ķīnā, sākot ar Amūras un beidzot ar Pērļu upes baseinu. Areāls ziemeļu virzienā sasniedz 54° ziemeļu paralēli. Š ...

                                               

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ...

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →