ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 364



                                               

Latvijas pilsētu ģerboņi

Latvijas pilsētu ģerboņi ir pilsētas tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli. Ģerboņus Latvijas pilsētām sāka piešķirt pēc vācu iebrukuma 13. gadsimtā un apmetņu dibināšanas. Ģerbonis parasti pilsētai parasti tika piešķirts vienlaicīgi ...

                                               

Aizputes ģerbonis

Senākais Aizputes ģerbonis nāk no 14. gadsimta zīmoga, kurā attēlots garīdznieks iespējams mūks ar biķeri rokā. Aizputes ģerbonī 1845. gadā redzams tas pats vīrs ar biķeri rokā uz rūtaina fona. No iepriekšējiem pavisam atšķirīgs ir 1850. gada ģer ...

                                               

Baldones ģerbonis

Baldones ģerbonis ir Baldones pilsētas heraldiskais simbols. Heraldiskajā komisijā apstiprināts 1999. gada 25. aprīlī. 2010. gadā, par paraugu ņemot Baldones pilsētas ģerboni, tika izstrādāts Baldones novada ģerbonis. Ģerboņa apraksts: sudraba la ...

                                               

Cēsu ģerbonis

Ģerboņa vairogā uz zila fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris ar pieciem tornīšiem un paceltu melnu vārtu režģi. Šis mūris simbolizē Cēsu pili. Virs mūra attēlots stāvošs karavīrs baltās drēbēs, kas tur rokās paceltus zobenu ar zelta apdari un apaļ ...

                                               

Daugavpils ģerbonis

Pirmie heraldiskie attēli, saistīti ar Daugavpili, ir sastopami Dinaburgas komtura 13. gadsimta zīmogā Dinaburga - komtura rezidence 13. - 14. gs. Zīmogs izskatījās šādi: ovāls sadalīts divās daļās; augšā Livonijas patroneses Mātes Marijas attēls ...

                                               

Jelgavas ģerbonis

Ģerboņa vairogā uz purpursarkana fona attēlota aļņa galva ar kaklu brūnā krasā, uz kakla izvietots vairogs ar Latvijas valsts mazo ģerboni bez zvaigznēm. Alnis ir Zemgales heraldikas simbols, bet ģerbonis norāda piederību Latvijas valstij.

                                               

Kalnciema ģerbonis

Kalnciema ciema ģerbonis un Kalnciema pagasta ģerbonis ir viens no Kalnciema ciema oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1998. gadā kā toreizējās Kalnciema pilsētas ģerbonis.

                                               

Kuldīgas ģerbonis

Kuldīgas ģerbonī uz sarkana fona Svētās Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm "rožukroni" labajā rokā un zobenu kreisajā rokā. Svētā Katrīna Aleksandrijas Katrīna ir Kuldīgas pilsētas aizgādne. Viduslaiko ...

                                               

Ogres ģerbonis

Ģerboņa vairogs ir zilā krāsā. Uz vairoga attēlotas trīs melnas priedes, kas apzīmē Ogres apkārtnes priežu mežus. Vairoga pēdas daļā priedes balstās uz sudraba krāsas viļņotas joslas - Ogres upes.

                                               

Pāvilostas ģerbonis

Pāvilostas pilsētas ģerbonis ir viens no Pāvilostas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1997. gada 21. novembrī. Ģerboņa autors ir Gunārs Lūsis-Grīnbergs.

                                               

Rēzeknes ģerbonis

Tā kā vairāki apdzīvoto vietu vecie ģerboņi neatbilda neatkarīgas valsts idejai, 1923. gadā Latvijā tika izveidota īpaša heraldikas komisija. Šajā laikā Latgales oficiālais simbols bija grifs attēlots uz kreiso pusi, kas rokā tur zobenu. Tas pats ...

                                               

Rīgas ģerbonis

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Atjaunots 1988. gadā Ģerboņa vairogā sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību. Zem paceltā vārtu režģa ...

                                               

Siguldas ģerbonis

Siguldas pilsētas ģerbonis ir viens no Siguldas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1938. gada 30. septembrī. Ģerboņa autors nav zināms, bet pastāv uzskats, ka tas ir Riharda Zariņa audzēknis, talantīgais grafiķis Kārlis Krauze.

                                               

Tukuma ģerbonis

Tukuma pilsētas ģerbonis ir viens no Tukuma pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Vairākās vietās Tukumā un pilsētas apkārtnē ir izveidoti Tukuma ģerboņa atveidojumi dabā, respektīvi, kalns ar trīs eglēm vai vienkā ...

                                               

Valkas ģerbonis

Ģerboņa vairogs zaļā krāsā, vairoga labajā pusē pelēks mākonis no kura laukā izbāzta roka, kas tērpta zilās bruņās ar zelta apkalumiem. Roka tur zobenu ar zelta rokturi. Bruņās tērptā roka simbolizē bruņinieku varu. Mākoni saista ar pilsētas nosa ...

                                               

Valmieras ģerbonis

Ģerboņa vairogs zelta krāsā. Vairoga apakšējā daļā sarkana vērša piere, kas ir Ūksenšernu dzimtas ģerboņa sastāvdaļa. No vērša galvas aug zaļa liepa. Liepai abos sānos karājās vairogi valsts karoga krāsās.

                                               

Ventspils ģerbonis

Ventspils pilsētas ģerbonis ir Ventspils pilsētas oficiāls simbols. Tas ir viens no senākajiem Latvijas pilsētu heraldiskajiem simboliem, kura pamatelementi veidojušies Livonijas periodā un maz mainītā veidā saglabājušies līdz pat mūsdienām.

                                               

Viesītes ģerbonis

Viesītes pilsētas ģerbonis ir viens no Viesītes pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1938. gada 30. septembrī. Tas izmantots arī uz Viesītes karoga.

                                               

Daugavpils karogs

Daugavpils pilsētas karoga vēsture sākās 20. gs. 30. gados, kad četriem Latvijas apgabalu pilsētām - Rīgai, Daugavpilij, Jelgavai un Liepājai - tika piešķirti standarta izmēra un izskata karogi: divas vienāda garuma un platuma joslas dažādās krās ...

                                               

Jēkabpils karogs

Jēkabpils karogs ir viens no Jēkabpils pilsētas oficiāliem simboliem. Tas ir ticis apstiprināts 1999. gadā un tiek lietots saskaņā ar "Nolikumu par Jēkabpils pilsētas karogu".

                                               

Sedas pilsētas lauku teritorija

Sedas pilsētas lauku teritorija bija neapdzīvota Sedas pilsētai pakļauta teritoriālā iedalījuma vienība, kas beidza pastāvēt 2010. gadā. Teritorija izveidota 1987. gadā, Sedas pilsētai piešķirot daļu Strenču mežrūpniecības saimniecības zemes. Gan ...

                                               

Viļānu pilsētas lauku teritorija

Viļānu pilsētas lauku teritorija bija administratīvi teritoriāla vienība Viļānu un Rēzeknes rajonos. Lauku teritorija izveidota 1957. gada 7. janvārī, Viļānu pilsētai pievienojot daļu likvidētā Viļānu ciema. 1962. gada 18. decembrī pēc Viļānu raj ...

                                               

Dzelzceļa līnija Ainaži-Valmiera-Smiltene

Dzelzceļa līnija Ainaži - Valmiera - Smiltene bija 114 km gara 750 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Ainažu ostu ar Valmieras staciju un turpinājās līdz Smiltenei. No 1970. līdz 2000. gadam dzelzceļa līniju pa posmiem pakāpeniski likv ...

                                               

Ainažu Ziemeļu mols

Ainažu Ziemeļu mols ir pašlaik neizmantota hidrotehniska būve Ainažu ziemeļrietumos, netālu no robežas ar Igauniju. Izbūvēts no laukakmeņiem 20. gadsimta sākumā, tā garums krastā bija 361 metri un līcī - 482 metri. 1911. gadā Valmieras šaursliežu ...

                                               

Andreas Weide

Andreas Weide bija Latvijā būvēts burinieks-četrmastu barkentīna. Lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais šāda tipa kuģis. Kuģis būvēts un nolaists ūdenī Ainažos 1891. gadā. Būvmeistars M.Hoenzē. Tilpība 572 BRT. Pieraksta osta bija Ainaži. Kuģa ...

                                               

Autoceļš A1 (Latvija)

A1 autoceļš Rīga - Igaunijas robeža, saukts arī par Tallinas šoseju, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, Via Baltica un E67 sastāvdaļa. Autoceļa garums ir 101.7 km. Autoceļš, sākot no Lilastes līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no Ba ...

                                               

Lauce

Lauce ir Daugavas kreisā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā. Sākas purvainā apvidū Sēlijas paugurvalnī austrumos no Mazsunākstes. Tek ziemeļrietumu virzienā pa Taurkalnes līdzenumu, vidustecē un lejtecē - pa Lauces ieleju paralēli Daugavai. Ietek ...

                                               

Pļaviņu HES

Pļaviņu HES ir viena no Daugavas hidroelektrostacijām pie Aizkraukles pilsētas. Tā jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Pirmais Pļaviņu HES hidroagregāts tika iedarbināts 1965. gada decembrī, savuk ...

                                               

Aizputes rajons

Aizputes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950. līdz 1962. gadam. Tas atradās Kurzemē un sākotnēji robežojās ar Alsungas, Kuldīgas, Skrundas, Liepājas un Priekules lauku rajoniem. Rajona administratīvais, saimnieciska ...

                                               

Dzelzceļa līnija Liepāja-Aizpute

Dzelzceļa līnija Liepāja - Aizpute bija 49 km gara 1900. gada 4. aprīlī atklāta 1000 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Liepāju un Aizputi. Tā bija vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija Kurzemes guberņā ar sliežu platumu, kas bija rakstu ...

                                               

Alūksnes ezers

Alūksnes ezers ir ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novadā - Alūksnē un Jaunalūksnes pagastā. Pēc virsmas platības - vienpadsmitais lielākais ezers Latvijā. Ezeram ir ovāla konfigurācija, orientēts ziemeļu virzienā ar izvirzītu, 1 kilometru garu ...

                                               

Dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne

Dzelzceļa līnija Gulbene - Alūksne ir šaursliežu 750 mm platuma dzelzceļš, kas savieno Gulbenes un Alūksnes pilsētas. Šī ir vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija Baltijas valstīs, kurā notiek regulāri pasažieru pārvadājumi. Mūsdienās līniju apsaimn ...

                                               

Vaidava (upe)

Vaidava ir upe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Latvijas un Igaunijas teritorijā. Iztek no Murata ezera uz Latvijas un Igaunijas robežas. Pēc iztekas ~3.4 km garumā Vaidava ir abu valstu robežupe. Upi šķērso autoceļš A2.

                                               

Auces rajons

Auces rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950. līdz 1959. gadam. Tas atradās Zemgalē un robežojās ar Dobeles, Saldus un Elejas lauku rajoniem, kā arī ar Lietuvas PSR. Rajona administratīvais, saimnieciskais un kultūras ...

                                               

Baldones rajons

Baldones rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950. līdz 1959. gadam. Tas atradās vēsturiskās Zemgales teritorijā un sākotnēji robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Ogres un Jaunjelgavas lauku rajoniem. Rajona administra ...

                                               

Baldones sanatorijas parks

Baldones sanatorijas parks, arī Ceriņu parks, ir aizsargājams dendroloģisks stādījums Baldonē. Izvietojies Ķekaviņas upes abos krastos uz dienvidiem no Rīgas ielas. Parks mūsdienu izskatā veidots kopš 1985. gada. Ierīkoti celiņi, ceriņu un ziedu ...

                                               

Baltā pils

Baltā pils ir viens no Baldones pilsētas ievērojamākajiem objektiem. Tās celtniecība sākta 1890. gadā, taču pilnībā pabeigta 1901. gadā. Pils tika celta mežkungam Ādamam Mickēvičam, kā medību pils, kur vēlāk viņš dzīvoja kopā ar savu ģimeni. Ap p ...

                                               

Titurga (Baloži)

Titurga ir 20. gadsimta 80. gados kompleksi veidots ciemats, mūsdienās - Baložu pilsētas daļa. Te atrodas pilsētas pārvalde. Pie Titurgas atrodas Titurgas ezers. K. Barona ielā atrodas piemiņas akmens Robertam Mūrniekam, ko 1991. gada janvāra bar ...

                                               

Balvu ezers

Balvu ezers atrodas Balvu novada Kubulu pagastā un Balvu pilsētā. Caurteces režīma ezers, kam cauri tek Balupe, kas iztekot no ezera tiek regulēta. Ezera platība ir 167.9 hektāri un maksimālais dziļums ir 3.9 metri.

                                               

Bauskas Brīvības piemineklis

Bauskas Brīvības piemineklis ir par Bauskas iedzīvotāju un organizāciju ziedojumiem celts piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušo kareivju piemiņai. Pamatakmens likts 1928. gada 28. jūlijā. Sākotnējais akmens piemineklis pēc Ed.Kuraua firmas ...

                                               

Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība

Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir 1869. gada 22. aprīlī dibināta biedrība. Tās sākotnējais nosaukums bija Bauskas ugunsdzēsēju biedrība, bet pēc statūtu maiņas 1923. gadā biedrība maina nosaukumu uz Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju bie ...

                                               

Bauskas plūdi (1928)

Bauskas plūdi, kas notika 1928. gadā, bija vieni no postošakajiem plūdiem Bauskas vēsturē. Smago vasaras lietavu izraisītā Mēmeles līmeņa celšanās 20. jūnijā aizrāva sev līdzi pa upi pludinātos baļķus, appludināja upei tuvākās Bauskas vecpilsētas ...

                                               

Jāzeps Leitāns

Jāzeps Leitāns bija Bauskas pilsētas domes deputāts, Bauskas pilsētas vecākais. Dzimis Kārsavā, sīkzemnieka ģimenē. Pabeidzis Pēterburgas reālskolu un studējis Pēterburgas tehnoloģiskajā institūtā. Neatkarīgajā Latvijā iesaistījies Bauskas kreiso ...

                                               

Dzelzceļa līnija Meitene-Bauska

Dzelzceļa līnija Meitene - Bauska bija 33 km gara vācu okupācijas karaspēka 1916. gadā izbūvēta 600 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Meitenes staciju un Bausku. 1930. gados dzelzceļa līniju nolēma pārbūvēt uz 750 mm platumu. 1932. ga ...

                                               

Savienotās dzirnavas (Bauska)

Savienotās dzirnavas bija 20. gs. pirmās puses lielākais industriālais uzņēmums Bauskā. Tas izveidojās apvienojoties diviem lieliem uzņēmumiem - Lejas un Augšas dzirnavām. Latvijas Republikas pirmās neatkarības gados uzņēmums vienīgais nodrošināj ...

                                               

Teodora Lodinga alus darītava

Teodora Lodinga alus darītava bija alus darītava Bauskā, kas darbojās no 1873. līdz 1958. gadam. Alus darītavai vairākkārt mainījušies īpašnieki un nosaukumi, tā zināma arī kā "Lodiņš un biedri", "Bauskas alus" un "Lodiņa alus".

                                               

Vēršāda (Cieceres pieteka)

Vēršāda ir Cieceres labā krasta pieteka Brocēnu un Saldus novados. Izteka pie Remtes pagasta Dzegužu mājām. Augštecē tek uz ziemeļiem, pie Novadnieku mājām krasi pagriežoties uz dienvidrietumiem. Lielākā pieteka - Nabagupe. Vēršāda caurtek Ildzi, ...

                                               

Dubinska dīķis

Dīķis ir veidots no divām daļām, kas ir atdalītas viena no otras ar zemes dambi un betona aizsprostu. Lejas dīķa daļa ir lielākā - tā aizņem 0.3 ha no dīķa 0.4 ha lielās spoguļvirsmas platības. Lejas dīķī arī atrodas ar kokiem apaugusi saliņa, ku ...

                                               

Lauciņu dolomīta karjers

Lauciņu dolomīta karjers ir bijušais dolomīta karjers Cēsu pilsētas teritorijā, uz robežas starp Cēsu un Priekuļu novadu. Mūsdienās karjera teritorijā ir izveidojusies mākslīgā ūdenstilpe - Lauciņu karjera ezers, kas ir iecienīta peldvieta apkārt ...

                                               

Ādolfs Gerhards fon Vulfs

Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs bija vācbaltu jurists un muižnieks, kas no 1890. līdz 1897. gadam uzcēla jauno Cesvaines pili.

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →