ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 395



                                               

Par žurnāliem "Zvezda" un "Ļeņingrad"

Par žurnāliem "Zvezda" un "Ļeņingrad" bija PSRS komunistiskās partijas Centrālās komitejas 1946. gada 14. augustā pieņemts lēmums, kas kritizēja Ļeņingradā iznākošos kultūras un mākslas žurnālus "Zvezda" un "Ļeņingrad", iezīmējot pēckara staļinis ...

                                               

PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

Iekšlietu Tautas komisariāts) bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu. Kā Lavrentija Berija un Nikolaja Ježova vadīta slepenpolicija tā īstenoja PSRS diktatora Josifa Staļina represijas.

                                               

Sovetizācija

Sovetizācija jeb padomiskošana bija Padomju Savienībai raksturīgo politiskās, saimnieciskās un sabiedriskās dzīves iezīmju un pārvaldes metožu izplatīšana no PSRS atkarīgajās teritorijās un valstīs. Tā skāra visas dzīves jomas.

                                               

Tbilisi traģēdija

Tbilisi traģēdija, zināma arī kā 9. aprīļa traģēdija vai Tbilisi slaktiņš, bija notikumi, kas norisinājās 1989. gada 9. aprīlī Tbilisi, Gruzijas PSR, kad PSRS armija apspieda pretpadomju demonstrāciju, nogalinot 21 un ievainojot simtiem civiliedz ...

                                               

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā. Jau pirms krusta kariem Baltijas zemēs bija izveidojušās divas militārās cil ...

                                               

Ilcenes pils

Ilcenes vasaļa pils, arī Vābinas vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas vasaļa mūra pils. Tagad tās vietā atrodas bijušās Vābinas muižas ēku paliekas Veru apriņķī Igaunijā pie Veru - Antslas autoceļa.

                                               

Kavildas pils

Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušās vien krūmiem apaudzis pilskalns pie Kavildas senlejas pie Tartu-Vīlandes šosejas Tartu apriņķī Igaunijā.

                                               

Kirumpejas pils

Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa. Tagad tās vietā Kirumpē ciemā Veru apriņķī Igaunijā atrodamas vienīgi drupas.

                                               

Kongutas pils

Kongutas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā. Mūsdienās par pils vietu liecina vien pakalns bijušajā Kongutas muižā Tartu apriņķī Igaunijā.

                                               

Randenes pils

Randenes vasaļa pils jeb Rannu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušās vien pils dzirnavu dīķis pie Rannu mazpilsētas Tartu apriņķī Igaunijā.

                                               

Ringes pils

Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā. Pils atradās Rengu upes ziemeļu krastā 12 m augsta pakalna dienvidu galā. Kastellas tipa pilij bijis viens tornis, kas sargāja galveno iebrauktuvi. Līdz mūs ...

                                               

Vanavastselīna

Vanavastselīna, līdz 20. gadsimta sākumam pazīstama arī kā Neihauzene ir ciems Igaunijas galējos dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām. Tā atrodas Veru apriņķa Veru pagastā, 24 km no Veru, 226 km no Rīgas un 282 km no Tallinas. ...

                                               

Zommerpāles pils

Zommerpāles pils, arī Semerpalu vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils. Tagad tās vietā atrodas bijušās Semerpalu muižas centra ēkas Veru apriņķī Igaunijā.

                                               

1206. gada uzbrukums Sāmsalai

Dāņu 1206. gada uzbrukums Sāmsalai notika 1206. gada vasarā. Tas bija atriebības karagājiens pret Sāmsalas vikingiem, kas iepriekš bija atkārtoti sirojuši dāņu zemēs un pirmais rakstos minētais dāņu mēģinājums kristīt sāmsaliešus. Tikai 1206.gada ...

                                               

Babotes pilskalns

Babotes pilskalns ir Atskaņu hronikas vēstījumā par 1280. gada uzbrukumiem Dobelei pieminēts pilskalns uz Kursas un Zemgales robežas. Pie Babotes pils notika kauja, par kuru hronists rakstīja: Par Baboti bij nosaukta tā pils, kas kādreiz nodega, ...

                                               

Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)

Dāņu 1222. gada karagājiens uz Sāmsalu notika 1222.gada vasarā un to vadīja Dānijas karalis Valdemārs II. Dāņi no jauna sāka celt jau iepriekšējā karagājiena laikā nopostīto pili un piespieda sāmsaliešus pamest tās apkārtni. Jaunajā pilī pie Dāni ...

                                               

Dobeles aplenkums (1280)

1280. gada Dobeles aplenkums notika 1280. gada novembrī pēc Nameiša vadītā karagājiena uz Rīgu. Karagājiens uz Dobeli tika organizēts pēc mestra Konrāda ierašanās Livonijā, kad viņam izdevās sapulcināt gan savu vasaļu, gan arī Tērbatas un Rēveles ...

                                               

Karagājieni uz Zemgali (1271)

1271. gada ordeņa karagājieni uz Zemgali notika pēc 1270. gada Karuzes kaujas, kurā kopā ar lietuviešiem cīnījās arī zemgaļu pulki. Jaunieceltais ordeņa mestrs Valters no Nordekes izsludināja karagājienus uz Zemgali. Pirmajā karagājienā tika ieņe ...

                                               

Karagājiens uz Kernavi (1279)

1279. gada karagājiens uz Kernavi notika 1279. gada februāra beigās Lietuvas-Livonijas kara laikā. Pirms tam Traidena vadītais karaspēks neveiksmīgi aplenca Dinaburgas pili. Livonijas ordeņa karagājienā piedalījās arī Dāņu Igaunijas bruņinieki Rē ...

                                               

Karagājiens uz Zemgali (1265)

1265. gada ordeņa karagājiens uz Zemgali notika zemgaļu sacelšanās laikā pēc Mītavas pils uzcelšanas. Kauja ar zemgaļu karaspēku notika nenosauktā vietā mežainā apvidū netālu no Jelgavas. Kaujā uzvarēja zemgaļi, kas piespieda bruņiniekus un viņu ...

                                               

Kauja pie Daugavgrīvas (1263)

1263. gada kauja pie Daugavgrīvas notika 1263. gada februārī Lietuvas-Livonijas kara laikā. Tajā laikā Livonijas ordeņa karaspēks bija devies karagājienā uz Kursu. Tranaiša vadītais lietuviešu un žemaišu karaspēks pēc sirošanas Vīkā devās Rīgas v ...

                                               

Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)

Kauja pie Dinaburgas pils notika Lietuvas-Livonijas kara laikā. Pēc lietuviešu karagājieniem pāri Daugavai un Dubnas kaujas Livonijas ordeņa mestrs Ernests no Raceburgas izplānoja jauna cietokšņa celšanu Lotigolā pie latgaļu Naujenes Novene pils. ...

                                               

Kauja pie Dubnas (ap 1273)

1273. gada kauja pie Dubnas notika 1273. gada vasarā Lietuvas-Livonijas kara laikā. Pirms tam Livonijas ordeņa karaspēks bija devies karagājienā uz Lietuvu, bet atceļā bija sakauts. Kaujā krita Lietuvas dižciltīgais Sukse, kas 1268. gadā bija pār ...

                                               

Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils

Kauja pie Heiligenbergas pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai. Jauno ...

                                               

Mažeikas karagājiens uz Talsiem

Mažeikas karagājiens uz Talsiem notika pēc 1291. gada. Dižkunga Butvīda valdīšanas laikā lietuviešu kunigaitis Mažeika caur ordeņa nopostīto Zemgali iebruka Kurzemē un aplenca Talsu pilskalnu. Livonijas mestrs Baltazars Holte izlēma sūtīt ordeņa ...

                                               

Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali

Mestra Kūno 1289. gada karagājiens uz Zemgali notika 1289. gada ziemā, lai apgādātu Zemgales vidū esošo Heiligenbergas pili ar apģērbu un pārtiku. Kopš Garozas kaujas pils garnizons bija izolēts no ordenim pakļautās teritorijas. Ordeņa mestrs Kūn ...

                                               

Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)

Lietuvas ķēniņš Mindaugs 1262. gadā lauza savienību ar Livonijas ordeni un vienojās ar lielkņazu Aleksandru Ņevski par militāru sadarbību. Kopā ar žemaišu valdnieku Tranaiti viņi sapulcēja karaspēku, kurā tiem "pulki bija neredzēti un gribēja tie ...

                                               

Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)

Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280. gada vēlā rudenī pēc Kuldīgas komtura vadītajiem uzbrukumiem Dobeles pilskalnam. Pēc Livonijas ordeņa sakāves Aizkraukles kaujā zemgaļu ķēniņš Nameisis uzskatīja, ka krustnešiem nav pietiekami daudz karotāj ...

                                               

Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)

Lietuvas ķēniņš Mindaugs 1262. gadā lauza savienību ar Livonijas ordeni un vienojās ar lielkņazu Aleksandru Ņevski par militāru sadarbību. Kad Zelta Ordas vasaļu Novgorodas, Pleskavas un Vitebskas kņazu vadītais krievu kņazistu karaspēks lielkņaz ...

                                               

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268. gada 18. februārī Lietuvas-Livonijas kara laikā. Apvienotais Tērbatas bīskapijas, Dāņu Igaunijas, Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa karaspēks apturēja Novgorodas organizētā krievu kņazu k ...

                                               

Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē

Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā. Žemaišu un zemgaļu apvienotais karaspēks ar apmēram 7000 karavīriem pāri aizsalušajai Daugavai iebruka Rī ...

                                               

Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā

Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas sākumā, kad pēc Lietuvas dižkunigaiša Traidena nāves lietuviešu kunigaitis Skarjots nolēma doties sirojumā pāri Daugavai uz Rīgas arhibīskapijas teritoriju. ...

                                               

Tērvetes aplenkums (1281)

1281. gada Tērvetes aplenkums notika 1281. gada augustā pēc neveiksmīgā uzbrukuma Dobeles pilskalnam 1280. gada rudenī. Livonijas ordeņa mestram izdevās mobilizēt 14 000 vīru lielu Livonijas, Rēveles un Rīgenes kņaza Viclava II karaspēku kopīgam ...

                                               

Tērvetes pils atbrīvošana (1279)

Tērvetes pils atbrīvošana 1279. gadā notika pēc tam, kad pēc Livonijas ordeņa sakāves Aizkraukles kaujā zemgaļi ķēniņa Nameiša vadībā noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti Traideni un devās atbrīvot savu galveno pilskalnu Tērvetē, ko ordeni ...

                                               

Uzbrukumi Dobelei (1280)

1280. gada uzbrukumus Dobelei Livonijas krusta karu laikā veica Kuldīgas fogts ar kuršu karaspēku pēc tam, kad zemgaļu ķēniņš Nameisis noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti Traideni un padzina krustnešus no Zemgales.

                                               

Zemgales galīgā nopostīšana

Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290. gadā. Heiligenbergas pils ordeņa garnizona karavīri neļāva zemgaļiem apsēt un nopļaut labības laukus un zemē iestājās bads. Rudenī viņi piespieda zemgaļus atstāt Dobeles un Raktes pilis un kopā ar Rīgas ar ...

                                               

Zemgaļu uzbrukums Rīgai

Zemgaļu uzbrukums Rīgai notika 1287. gada pavasarī, lai atriebtu Livonijas ordeņa karavīru sirojumus no Heiligenbergas pils. Rīgā esošie ordeņa brāļi kopā ar rīdziniekiem, letu un līvu vasaļiem un iebraukušajiem krustnešiem izveidoja apmēram 550 ...

                                               

Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)

1195. gada zviedru karagājiens uz Viruzemi notika 1195. gadā zviedru jarla Birgera Brūsas vadībā. Tajā piedalījās arī Livonijas bīskapa Meinharda uzticamais sabiedrotais, vēlākais Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas un krustneši no Vācijas un ...

                                               

Grunvaldes kauja

Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgiras kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Zaļģires ciemiem 1410. gada 15. jūlijā. Polijas karaļa Jagaiļa un Lietuvas dižkunigaiša Vītauta vadītā apvienotais Poli ...

                                               

Strevas kauja

Strevas kauja starp Vācu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju notika 1348. gada 2. februārī pie Strevas upes, netālu no mūsdienu Žiežmariem. Vācu hronikās aprakstīta kā liela uzvara, kurā ordenis zaudējis 68 kritušos, nogalinot tūkstošiem lietuviešu ...

                                               

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13. gadsimtā Ziemeļu krusta karu laikā. Valsts pamatā bija Prūsijas krusta karu laikā iekarotā Prūsija, kurai 1237. gadā pievienoja pirms tam jau Livonijas krusta karu laikā ie ...

                                               

Kena muiža

Kena muiža ir viens no kultūrvēsturiskiem arhitektūras objektiem, kas atrodas Jēkabpilī, Dambju ielā 19. Muiža radās 19. gadsimtā, kad pilsētas īpašumus iegūst Kena muižnieku dzimta, kura uzbūvē muižu, bet apkārt tai tajā pašā laikā izveido parku ...

                                               

Beķermuiža

Beķermuiža jeb Bekera muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama starp Beķera grāvi starp Daugavgrīvas šoseju Voleru un Spilves apkaimēs. Muižas ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās.

                                               

Blieķu muiža

Blieķu muiža, saukta arī par Šrēdera muižiņu, bija Rīgas patrimoniālā apgabala muižiņa tagadējās Maskavas ielas 322 apkārtnē pie Ķengaraga promenādes. Pāris gadsimtus tās atpazīstamākā vieta bija baroka stilā celta muižas koka ēka, kas atradās Da ...

                                               

Bolderājas muiža

Bolderājas muiža bija muiža tagadējā Bolderājas apkaimē Buļļupes dienvidu krastā. Muižiņa nav saglabājusies, uz tās zemes mūsdienās atrodas Bolderāja. Muižai piederējis Ostas kapteiņa nams pie Buļļupes, tagadējā Lielupes ielā 22.

                                               

Borherta muiža

Borherta muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Bieriņu un Torņakalna apkaimēs. Līdz mūsdienām saglabājusies 18. gadsimta vidū celtā muižas dzīvojamā ēka, ko uzskata par vienu no trim visvecākajām koka ēkām Rīgā, Valsts nozīmes arhitektūras piemin ...

                                               

Brekšu muiža

Brekšu muiža jeb Harma muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Brekšu apkaimē un Stopiņu novada Dreiliņos. Līdz mūsdienām saglabājusies muižas kungu mājas ēka ar torni virs galvenās ieejas un parka atliekas.

                                               

Buļļu muiža

Buļļu muiža bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru. Pēc tam, kad 1755. gadā Lielupes grīva izveidojās tagadējā vietā, Buļļu muižas zemes sadalījās divās daļās. Tādēļ mūsdienās agrākās muižas zemes atrodas gan Rīgas pilsētas, gan ...

                                               

Dreiliņa muiža

Dreiliņa muiža jeb Krēmeru Dreiliņu muiža bija muiža Daugavas krastā Lejas Podragā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi. Muižas ...

                                               

Esena muiža

Esena muiža, saukta arī par Lielo muižu, Spilves muižu un Gotāna muižu, ir vieta Dzirciema ielas ziemeļu galā Spilves apkaimē Pārdaugavā. Pāris gadsimtus tās atpazīstamākā vieta bija muižas ēka, kas tagad pēc ugunsgrēka ir nojaukta. Tās apkaimē s ...

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →