ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 52



                                               

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzeme teritorijā. Senie kuršu ķēniņi zaudēja varu pēc Kursas dalīšanas līguma un Kuršu sacelšanās apspiešanas. 1562. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers savas regālijas nodeva Liet ...

                                               

Zīgfrīds Landers fon Špānheims

Zīgfrīds Landers fon Špānheims jeb Zīverts Landers no Španheimas bija Alūksnes komturs, Vīlandes komturs, tad Livonijas ordeņa mestrs no 1415. gada septembra līdz 1424. gada 3. aprīlim.

                                               

Staņislavs Leščiņskis

Staņislavs I Leščiņskis. Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis. Pirmo reizi ar Zviedrijas atbalstu no 1706. gada līdz 1709. gadam, kad tika padzīts no valsts, bet Polijā atjaunojās gāztā karaļa un Saksijas kūrfirstistes val ...

                                               

Mārtiņš Levics

Iespējams, ka viņš dzimis 1456. gadā Štrāsburgā kā Martins Leons León. Iestājās Vācu ordenī, kur lielmeistara sekretārs tolaik bija Johanness Leons. Studēja Leipcigas Universitātē, 1458. gadā ieguva bakalaura grādu. Bija lielmeistara sūtnis pie L ...

                                               

Jaspers Linde

Jaspers Linde, arī Kaspars Linde bija Rīgas arhibīskaps no 1509. gada 18. februāra līdz 1524. gada 29. jūnijam. Vēsturē iegājis kā krietns un taupīgs valdnieks, kas nostiprinājis savas galvenās pilis Koknesē, Raunā un uzcēlis jaunu cietoksni uz V ...

                                               

Livonijas ordeņa mestri

Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526. gadam pakļāvās Vācu ordeņa lielmestriem. Rezidēja Rīgas pilī, Vīlandes pilī, Cēsu pilī.

                                               

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Dzimis ap 1430. gadu Lēringhofā pie Datelnas Löringhoff bei Datteln Vestfālenē. 1472. gadā kļuva par Rēveles komturu, bet 1483. gadā viņu ievēlēja par Livonijas ordeņa mestru. 1489. gadā pēc viņa ieteikuma par ordeņa Livonijas ordeņa landmaršalu ...

                                               

Oto fon Luterbergs

Oto fon Luterbergs arī Otons Rodenšteins bija Livonijas ordeņa mestrs no 1266. gada līdz 1270. gada 16. februārim, kad krita kaujā pret lietuviešiem un zemgaļiem uz ledus pie Karūzes kaujā.

                                               

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnus, dāņu princis bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps, Kurzemes bīskaps. Kā Krievijas cara Ivana IV vasalis 1570 1578. gadā lietoja titulu Livonijas karalis.

                                               

Konrāds fon Manderns

Rusova Livonijas hronika par mestri Konrādu raksta: "Konrads Manderns 1269.gadā saņēma mestŗa amatu Livonijā. Šis mestris uzcēla lielisko Vitenšteinas pili Jervē un Jelgavas pili Kurzemē. Šī mestŗa laikā kāds vaivads nosita Lietuvas dižkunigaiti ...

                                               

Meluks

Personvārds Meluks etimoloģiski saistāms ar vārdiem melns vai mēļš. Jādomā, ka Meluka un Varigriba novadi atradušies pēc 1224. gada Tālavas sadalīšanas akta Zobenbrāļu ordenim piederošajā daļā Švābe, 1936. Meluka zemes atrašanās vieta nav skaidra ...

                                               

Johans fon Mengede

Johans fon Mengede, saukts Osthofs jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15. VIII. 1461 1464. gadā, kad ordeņa mestrs Johans apcietināja Rīgas arhibīskapu Silvestri un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhib ...

                                               

Eberhards fon Monheims

Eberhards fon Monheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1328 1340.24.VI, atteicies no amata. Jaunākā atskaņu hronika apraksta Rīgas pilsētas aplenkšanu un ieņemšanu 1330. gadā, lietuviešu 1330. gada uzbrukumu Piltenei, kā arī Dobeles un Tērvetes piļu ...

                                               

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas. Viņš valdīja 1209./1210. - 1222. gadā ar pārtraukumiem 1211 1213. un 1214. gadā, kad Pleskavas veče viņu uz laiku padzina no pilsētas. Pēc padzīšanas no Pleskavas ...

                                               

Nikolajs fon Nauens

1231. gada jūnijā Nikolajs ieradās Rīgā. Viņš neievēroja Alnas Balduīna līgumus ar kuršiem par viņu kristīšanu un kopīgi ar Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu sadalīja Kursas un Upmales zemes, un tad piešķīra Rīgas pilsētai 1/6 savas Kursas daļas ...

                                               

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I, Krievijas impērijas ķeizars, arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt. 1833. gadā viņš apstiprināja impērijas himnu" Dievs, sargā caru!”.

                                               

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs bija Krievijas imperators, Polijas karalis, kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt. Nogalināts 1918. gadā kopā ar ģimeni.

                                               

Valters fon Nortekens

Bruņinieks Valters bija cēlies no Rābenavas Nordeku dzimtas, kuru rezidence bija Nordekas pilī 17 km no Gīsenes Hesene. Pēc iestāšanās Vācu ordenī viņš atstāja ģimeni un turpmāko dzīvi nolēma veltīt mūku bruņinieku dzīvei. Pēc tam, kad 1270. gadā ...

                                               

Heinrihs Finke fon Oferbergs

Heinrihs Finke fon Oferbergs vai Heidenreihs Finks no Averbergas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1438. gada līdz 1450. gada 29. jūlijam. Pēc viņa šo amatu ieņēma Johans fon Mengede.

                                               

Pāvils I Romanovs

Pāvils I bija Krievijas impērijas imperators no 1796. līdz 1801. gadam, Maltas ordeņa lielmestrs no 1798. gada, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs u.c.

                                               

Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs fon Pernšteins bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304. - 1341. gadā. Viņa valdīšanas laikā atkal uzliesmoja karš starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni. Rīdzinieki aplenca ordeņa Daugavgrīvas cietoksni un nodedzinā ...

                                               

Pēteris I

Pēteris I Romanovs bija Krievijas cars no 1682. gada, un pirmais Krievijas imperators no 1721. gada 20. janvāra. Pēteris I līdz pat mūsdienām ir viena no populārākajām vēsturiskajām personām Krievijā. Vēsturē iegājis ar plašām un enerģiskām Kriev ...

                                               

Pēteris II Romanovs

Pēteris II Romanovs bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727. līdz 1730. gadam, tomēr viņa nepilngadības dēļ valsti pārvaldīja Augstākā slepenā padome.

                                               

Pēteris III

Pēteris III Romanovs bija Šlēzvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas impērijas imperators, kas valdīja tikai 186 dienas. Pirmais Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastijas pārstāvis Krievijas impērijas tronī.

                                               

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova, Krievijas impērijas ķeizariene no 1741. līdz 1762. gadam. Pēdējā Romanovu dinastijas pārstāve, turpmāk valdot Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastijai.

                                               

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs bija Vācu ordeņa Livonijas atzara mestrs. Vairāk nekā 40 gadus vadīja ordeņa politiku un bija viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem. Viņa valdīšanas laikā 1501. gada janvārī Livonijas landt ...

                                               

Rameka

Rameka jeb Ramēķis bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215. gada kā bīskapa Alberta vasalis valdīja tēva zemēs, pirms tās tika sadalītas starp Livonijas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni 1224. gadā.

                                               

Ernsts fon Rasburgs

Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274. gada līdz 1279. gada 5. martam, kad krita Kaujā pie Aizkraukles.

                                               

Johans fon der Reke

Johans fon der Reke jeb Jānis Reke bija Livonijas ordeņa mestrs 1549.II-1551.18.V. Cēlies no fon der Rekes dzimtas.

                                               

Cise fon Rūtenbergs

Cise fon Rūtenbergs jeb Cīse Rutenbergs bija Livonijas ordeņa mestrs no 1424. gada maija līdz 1433. gada oktobrim. 1432. gadā mestrs Cise fon Rūtenbergs karoja dizkunigaiša Švitrigaiļa pusē pret ar poļu atbalstīto Žigimantu Lietuvā, kur saslima u ...

                                               

Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas

Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Ferdinanda sieva.

                                               

Senlatvijas valdnieki

Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās. No tā laika hronikām ir zināmi daudzi 13. gadsimta Senlatvijas ...

                                               

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts no 1548. gada līdz savai nāvei 1572. gadā bija pēdējais Jagellonu dinastijas valdnieks - Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis. Pēc Lietuvas-Livonijas reālūnijas noslēgšanas bija pirmais Livonijas hercogs.

                                               

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587. gada līdz savai nāvei 1632. gadā un Zviedrijas karalis no 1592. gada līdz 1599. gadam, kad tika gāzts no troņa. Prete ...

                                               

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448. - 12.07.1479. Viņa valdīšanas laikā savstarpējo karu dēļ Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mengede viņu apcietināja un izlaupīja zemes Vidzemē, Pleskavas karaspēks 1461. - 1464. gadā okupē ...

                                               

Hennings Šarpenbergs

Cēlies no ietekmīgas Greifsvaldes Šarpenbergu dzimtas. 1393. gadā beidza Prāgas universitāti. 1417. gadā kļuva par Rīgas arhibīskapijas prāvestu. 1424. gadā Rīgas domkapituls viņu ievēlēja par Rīgas arhibīskapu, ko pretēji Vācu ordeņa gribai, aps ...

                                               

Tomass Šēnings

Dzimis Rīgas birģermeistara Johana Šēninga ģimenē. No 1499 1500. gada studēja Rostokas universitātē. 1505. gadā ievēlēts par Rīgas domkungu. 1515. gadā kļuva par Rīgas domkapitula dekānu. 1519 1528. gadā bija Rīgas domkapitula prāvests. 1528. gad ...

                                               

Izarnus Takons

Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300 11.04.1302. Vēlāk kļuva par Lundas arhibīskapu Dānijā un Salerno arhibīskapu Dienviditālijā.

                                               

Tālivaldis

Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā, vēlāk Trikātas novada vecākais. Livonijas krusta karu laikā kopā ar saviem dēliem kā Livonijas bīskapa Alberta vasalis karoja gan pret igauņiem S ...

                                               

Dītrihs Torks

Rusova hronika par mestru Valteru: Ditriķis Tirks, 31. Vācu ordeņa mestris. Pēc Konrāda Fitinghofa par mestri iecēla Ditriķi Tirku, kuŗš nevaldīja ilgi, bet viņa laikā bija pilnīgs miers. Par virsbiskapu Rīgā bija Jānis Valenrods, Frankonijas mui ...

                                               

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva. Kopā ar vīru izdzīvoja visus viņa karjeras kāpumus un kritumus.

                                               

Varibuls

Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215. gada kā bīskapa Alberta vasalis valdīja tēva zemēs, kas 1224. gadā tika sadalītas starp Livonijas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni. Iespējams, ka Varibuls bijis Burtnieku pilsnovada v ...

                                               

Varigerbs

Varigerbs jeb Varigribs bija viens no 13. gadsimta Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts Indriķa hronikā.

                                               

Andreass no Felves

Andreass no Felves, otrajā valdīšanas periodā biežāk dēvēts par Andreasu no Štīrijas vai Andreasu Štuklandu, bija Livonijas ordeņa mestrs divas reizes. Vēsturiski pazīstams kā labs diplomāts un sarunu vedējs. Viņa valdīšanas pirmajā periodā orden ...

                                               

Edmunds no Verdes

Dzimis ap 1232. gadu Reinzemē pie Koblencas. Iestājās Vācu ordenī un Kuršu sacelšanās laikā 1263. gada 5. martā tika iecelts par Kurzemes bīskapu. 1267. gadā viņš atgriezās dzimtenē un 1274. gadā ieguva savā īpašumā Andernahas Andernach pili. Pēc ...

                                               

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20. gadsimta sākumam tika saukta par "Līvzemi" jeb Livoniju. Līdz 13. gadsimtam Vidzemes bija sadalīta vairākās zemēs, kuras apdzīvoja galvenokārt līvi un le ...

                                               

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns bija pēdējais Vācijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888. gada 15. jūnija līdz 1918. gada 9. novembrim. 1890. gadā atcēla no amata kancleru Oto fon Bismarku, un iedibināja "jaunu ...

                                               

Vladislavs IV Vāsa

Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču ; dzimis 1595. gada 9. jūnijā, miris 1648. gada 20. maijā) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam, kad tik ...

                                               

Anno fon Zangerhauzens

Anno fon Zangerhauzens arī Zangerhauzes Anoss bija Livonijas ordeņa mestrs 1253 1256.VII, vēlāk Vācu ordeņa virsmestrs.

                                               

Zemgales valdnieku uzskaitījums

Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā. Līdz 13. gadsimtam Zemgale bija sadalīta vairākos pilsnovados. No tā laika hronikām ir zināmi trīs 13. gadsimta zemgaļu vadoņu vārdi - Viestards, Šabis un Nameisis. Pēdējais zemgaļ ...

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →