Back

ⓘ Latvijas Universitāte ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919. gada ir apvienots studij ..



                                               

Zanda Gūtmane

Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvusi bakalaura 1992 un maģistra grādu 1999. Studējusi Latvijas Universitātes doktorantūrā, 2003. gadā ieguvusi filoloģijas doktora grādu par promocijas darbu" Varas tēmas interpretācija Raiņa nepabeigtajā traģēdijā" Kajs Grakhs" un Mārtiņa Zīverta nepabeigtajā lugā" lfigenija”. Kopš 1992. gada Liepājas Universitātes mācībspēks, asociētā profesore 2007, kopš 2010. gada Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne. Izstrādājusi vairākas akadēmiskās bakalaura un maģistra studiju programmas. No 2005. līdz 2009. gadam LU Literatūras, folkloras un mākslas in ...

                                               

Brāļi Šamiri

Brāļi Šamiri un Maksims Šamirs, līdz 1935. gadam Šefteloviči) bija Latvijas ebreju cilmes Izraēlas mākslinieki. Izraēlā brāļus Šamirus dēvē par" nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas Valsts ģerbonis.

Latvijas Universitāte
                                     

ⓘ Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919. gada ir apvienots studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs. Pēc studentu skaita LU ir Latvijas lielākā universitāte un viena no lielākajām universitātēm Baltijas valstīs. Universitātes galvenā ēka atrodas Raiņa bulvārī 19 Rīgā. LU atklāšanas diena - 28. septembris - ir LU svinamā diena.

                                     

1. Pārvalde

1996. gada 29. martā LU Satversmes sapulce pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. Latvijas Universitāte pārstāja būt valsts augstskola, kļūstot par atvasinātu publisku personu, autonomu pašpārvaldes institūciju, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. Atbilstoši savai Satversmei, LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un struktūrvienību pārvaldes amatpersonas. Pārvaldi veic arī prorektori, direktori prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors, kanclers un dekānu padome. LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

  • Rektors;
  • LU Senāts;
  • LU Satversmes sapulce;
  • Akadēmiskā šķīrējtiesa.

LU nekustamos īpašumus pārvalda SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra. Kā nodokļu maksātāja LU ir pielīdzināta nodibinājumiem, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

                                     

1.1. Pārvalde Struktūrvienības

LU akadēmiskās struktūrvienības ir fakultātes, zinātniskie institūti, nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī LU Bibliotēka, LU Akadēmiskā bibliotēka, Botāniskais dārzs, Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs, Akadēmiskais apgāds. Savu uzdevumu veikšanai LU ir tiesības veidot arī filiāles, centrus, skolas u.c., kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai. LU struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa.

                                     

1.2. Pārvalde Fakultātes

LU sastāvā ir 13 fakultātes: Bioloģijas, Biznesa, vadības un ekonomikas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Humanitāro zinātņu, Juridiskā, Ķīmijas, Medicīnas, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas, Sociālo zinātņu, Teoloģijas, kā arī Vēstures un filozofijas fakultāte.

Universitātei ir arī 24 institūti, tai skaitā plašu starptautisku ievērību guvušais LU Cietvielu fizikas institūts. Tāpat universitātei ir arī 14 studiju centri un citas struktūrvienības.

                                     

2. LU Akadēmiskais centrs

Latvijas Universitāte turpina aktīvu darbu pie Akadēmiskā centra izveides Rīgā, Torņakalnā. Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošana tiek realizēta trīs posmos.

Pirmā posma projekts - Dabas māja - durvis vērusi 2015. gadā. Dabas māja dod iespēju gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam veikt pasaules līmeņa pētījumus. Plašajās laboratorijās zinātnieki no dabā esošiem elementiem ir radījuši virkni jaunu zinātnisku izstrādājumu un patentu. Praktiskā sadarbība starp ģeogrāfiem, ķīmiķiem un citu nozaru pārstāvjiem Dabas mājā ļauj attīstīt starpnozaru pētījumus.

Otrais posms ietver divu ēku - Zinātņu mājas un Rakstu mājas - izbūvi. Zinātņu māju nodeva ekspluatācijā 2019. gada janvārī. Tajā koncentrēti visi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni. Tā nodrošina gan infrastruktūras, gan cilvēkresursu efektīvu izmantošanu un veicina studiju un pētniecības nozaru sinerģiju. Savukārt šobrīd noris darbs pie Rakstu mājas projektēšanas un būvniecības pakalpojumu iepirkuma.

Rakstu mājas atklāšana plānota 2023. gada rudenī. Šobrīd notiek otrā posma realizācija, savukārt trešā posma projekti atrodas priekšizpētes stadijā.

Akadēmiskā centra attīstības programmas trešā posma projekti ir:

  • Tehnoloģiju māja;
  • Veselības māja.
  • Studentu un Viesu māja;
  • Sporta māja;

Attīstības programmas trešā posma projektu priekšizpētē iekļauti papildinoši infrastruktūras modernizācijas projekti:

  • Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.
  • Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs;


                                     

3. Vēsture

Senākā Latvijas Universitātes struktūrvienība ir LU Akadēmiskā bibliotēka, kas kā Bibliotheca Rigensis dibināta jau 1524. gadā un ir viena no vecākajām publiskajām grāmatu krātuvēm Eiropā. Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar 1862. gadā dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. 1909. gadā pēc profesora Oto Hofmaņa projekta uzcēla ēkas spārnu gar Arhitektu ielu.

1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par vācu okupācijas iestāžu dibinātās Baltijas Tehniskās augstskolas likvidēšanu un valsts Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva Kārļa Ulmaņa valdība. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu pieņemta trijos lasījumos 1923. gada 16. martā, bet Valdības Vēstnesī Nr. 66 izsludināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu Latvijas Universitāte vācu: Die lettländische Universität in Riga. Ar Satversmes apstiprināšanu Latvijas Augstskolā tika ielikti augstskolu autonomijas un pašpārvaldes pamati. Par studijām pārsvarā bija jāmaksā. Sākuma maksa bija 2500 rubļu par semestri.

No 1919. līdz 1940. gadam Universitāte ir Latvijā lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kuru atbalstīja valsts.

Latvijas Universitātē pirmo reizi pasaulē ir iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Tās 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās ieskaitot teoloģiju, tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Latviešu mācību valodas ieviešana neliecināja par cittautiešu noniecināšanu, bet studentu nacionālais sadalījums atšķīrās no tā valstī jo 1937./ 38.m.g. no 6780 LU studentiem 86% bija latvieši 76.9% iedzīvotāju pēc 1935.g. tautas skaitīšanas, 6.4% - ebreji 4.9%, 3.8% - vācieši 3.3%, 2.8% - krievi 8.8%, 0.4% - poļi 2.6%, 0.3% - lietuvieši 1.2%, 0.3% - igauņi 0.4% un 1% - citu tautību studenti 1.9%.

1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā, jaunizveidotā LPSR valdība likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdevēja to par Latvijas Valsts universitāti. No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un mācībspēki, 1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā augstskolai tika piešķirts Rīgas Universitātes nosaukums, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU mācībspēki, bet 1944. - 1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm devās līdz 60 - 65% Latvijas Universitātes mācībspēku.

No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte krievu: Латвийский государственный университет им. П. Стучки. 1950. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, kas mūsdienās ir kļuvis par Rīgas Stradiņa universitāti. 1958. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes. Šīs fakultātes tika apvienotas Rīgas Politehniskajā institūtā.

1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. 1991. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991. gada 18. septembrī.

2014. gadā tika uzsākta jaunas LU studentu pilsētiņas jeb kampusa būve Torņakalnā, kuru plānots pabeigt līdz 2023. gadam. Tajā ietilps Dabas māja, Zinātņu māja, Rakstu māja, dienesta viesnīcas, sporta infrastruktūra un tehnoloģiju centrs.

                                     

4. Statistiskie rādītāji

Latvijas Universitātē 2019. gadā mācījās 15 250 studentu, no kuriem 850 bija ārvalstu studenti, bet absolventu skaits bija 3360. Augstskola piedāvā visu līmeņu 151 akreditētu studiju programmu, kas aptver 28 zinātņu nozares un 22 studiju virzienus.

2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā no Latvijas augstskolām pirmo reizi iekļuva QS pasaules universitāšu reitingā, ieņemot 701. - 800.vietu.

2018. gadā Latvijas Universitātes darbinieki bija 2344 zinātnisko publikāciju autori, 620 no tām bija iekļautas Scopus un Web of Science datubāzē, četri ziņojumi publicēti žurnālā Nature. 2018. gadā LU saņēma 13 523 studētgribētāju pieteikumus, no tiem 3492 to norādīja kā pirmo prioritāti. 2019. gadā augstskola saņēma 16 150 pieteikumus, un pirmajā prioritātē LU bija izvēlējušies 4062 reflektantu. Pēc 2019. gadā studētgribētāju pieteikumu skaita uz budžeta vietām starp populārākajām programmām LU 1. vietā bija datorzinātnes, 2. vietā - tiesību zinātne, 3. vietā - psiholoģija, 4. vietā - komunikācijas zinātne, 5. vietā - vadības zinības.

2019. gadā Latvijas Universitāte LU tika pirmo reizi iekļauta Times Higher Education THE Eiropas mācīšanas reitingā un ieņēma 201+ vietu. Reitingā LU atzīmēta kā līdere Latvijā efektīvā sadarbībā ar studentiem, tāpat reitings augstu novērtējis Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos.



                                     

5. Ievērojami zinātnieki

Starp ievērojamākajiem zinātniekiem, kas strādā Latvijas Universitātē, ir minami:

  • Andrejs Veisbergs - valodnieks
  • Andrejs Cēbers - fiziķis
  • Elmārs Grēns - molekulārbiologs
  • Jevgēņijs Kotomins - fiziķis
  • Pēteris Vanags - valodnieks
  • Valdis Pīrāgs - medicīnas zinātnieks
  • Silvija Radzobe - teātra zinātniece
  • Mihails Hazans - ekonomists
  • Andris Ambainis - datorzinātnieks
  • Ruvins Ferbers - fiziķis
  • Mārcis Auziņš - fiziķis
  • Vjačeslavs Kaščejevs - fiziķis
  • Oļģerts Nikodemus - vides ģeogrāfs
  • Linards Skuja - fiziķis
  • Dace Markus - filoloģe
  • Gunārs Duburs - ķīmiķis
Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →